Ījaba 36

1 Un Elihus vēl runāja un sacīja:

2 Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.

3 Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.

4 Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.

5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.

6 Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.

7 Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.

8 Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,

9 Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.

10 Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.

11 Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.

12 Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.

13 Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.

14 Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.

15 Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.

16 Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.

17 Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.

18 Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.

19 Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?

20 Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.

21 Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.

22 Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?

23 Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?

24 Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.

25 Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.

26 Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.

27 Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.

28 Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.

29 Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?

30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.

31 Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.

32 Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.

33 Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.