Ījaba 35

1 Un Elihus vēl atbildēja un sacīja:

Elihu nastavi svoju besjedu i reče:

2 Vai tev šķiet pareizi esam, ka tu saki: mana taisnība iet pāri par Dieva taisnību,

“Zar ti misliš da pravo svoje braniš, da pravednost pred Bogom dokazuješ,

3 Ka tu saki: kas man no tās atlec, ko es ar to vairāk panākšu nekā ar saviem grēkiem?

kada mu kažeš: 'Što ti je to važno, i ako griješim, što ti činim time?'

4 Es tev vārdu atbildēšu un taviem draugiem pie tevis:

Na sve to ja ću odgovorit' tebi i prijateljima tvojim ujedno.

5 Skaties pret debesi un redzi, uzlūko padebešus, kas ir augsti pāri pār tevi.

Po nebu se obazri i promatraj! Gledaj oblake: od tebe su viši!

6 Ja tu grēko, ko tu Viņam vari darīt? Un lai tavu pārkāpumu daudz, ko tu Viņam padarīsi?

Ako griješiš, što si mu uradio, prijestupom svojim što si mu zadao?

7 Ja tu esi taisns, kas Viņam no tā tiek, jeb ko Viņš dabū no tavas rokas?

Ako si prav, što si dodao njemu i što iz ruke tvoje on dobiva?

8 Tev cilvēkam tava bezdievība par postu, un tev cilvēka bērnam tava taisnība nāk par labu.

Opakost tvoja tebi slične pogađa i pravda tvoja čovjeku koristi.

9 Par varas darbu pulku tie brēc, tie kliedz lielo kungu elkoņa dēļ.

Ali kad ispod teškog stenju jarma, kad vapiju na nasilje moćnika,

10 Bet neviens nesaka: kur ir Dievs, mans Radītājs, kas ir naktī dod slavas dziesmas,

nitko ne kaže: 'Gdje je Bog, moj tvorac, koji noć pjesmom veselom ispunja,

11 Kas mūs darījis jo izmācītus, nekā lopus virs zemes, un gudrākus pār putniem apakš debess.

umnijim nas od zvijeri zemskih čini i mudrijima od ptica nebeskih?'

12 Tie tur brēc, bet Viņš neatbild ļauno pārgalvības dēļ.

Tad vapiju, al' on ne odgovara poradi oholosti zlikovaca.

13 Tiešām, Dievs netaisnību nepaklausa un tas Visuvarenais to neuzlūko.

Ali kako je isprazno tvrditi da Bog njihove ne čuje vapaje, da pogled na njih ne svraća Svesilni!

14 Jebšu tu saki, ka tu Viņu neredzēsi, tā tiesas lieta ir Viņa priekšā, gaidi tik uz Viņu.

A kamoli tek kada ti govoriš: 'On ne vidi mene, parnica moja pred njime stoji, a ja na nj još čekam.'

15 Bet nu, ka Viņa dusmība vēl nepiemeklē, vai Viņš tādēļ vērā neliek, ka pārkāpumu ir tik daudz?

Ili: 'Njegova srdžba ne kažnjava, nimalo on za prijestupe ne mari.'

16 Un tomēr Ījabs tukšiem vārdiem atvēris savu muti un daudz runājis bez saprašanas.

Isprazno tada otvara Job usta i besjede gomila nerazumne.”