Ījaba 34
1 Un Elihus atbildēja un sacīja:
Pronuncians itaque Eliu, etiam haec locutus est:
2 Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
Audite sapientes verba mea, et eruditi auscultate me:
3 Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
Auris enim verba probat, et guttur escas gustu diiudicat.
4 Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
Iudicium eligamus nobis, et inter nos videamus quid sit melius.
5 Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
Quia dixit Iob: Iustus sum, et Deus subvertit iudicium meum.
6 Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
In iudicando enim me, mendacium est: violenta sagitta mea absque ullo peccato.
7 Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
Quis est vir ut est Iob, qui bibit subsannationem quasi aquam:
8 Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
Qui graditur cum operantibus iniquitatem, et ambulat cum viris impiis?
9 Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
Dixit enim: Non placebit vir Deo, etiam si cucurrerit cum eo.
10 Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
Ideo viri cordati audite me, absit a Deo impietas, et ab Omnipotente iniquitas.
11 Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
Opus enim hominis reddet ei, et iuxta vias singulorum restituet eis.
12 Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
Vere enim Deus non condemnabit frustra, nec Omnipotens subvertet iudicium.
13 Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
Quem constituit alium super terram? aut quem posuit super orbem, quem fabricatus est?
14 Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
Si direxerit ad eum cor suum, spiritum illius et flatum ad se trahet.
15 Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
Deficiet omnis caro simul, et homo in cinerem revertetur.
16 Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
Si habes ergo intellectum, audi quod dicitur, et ausculta vocem eloquii mei.
17 Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
Numquid qui non amat iudicium, sanari potest? et quomodo tu eum, qui iustus est, in tantum condemnas?
18 Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
Qui dicit regi, apostata: qui vocat duces impios:
19 Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
Qui non accipit personas principum: nec cognovit tyrannum, cum disceptaret contra pauperem: opus enim manuum eius sunt universi.
20 Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
Subito morientur, et in media nocte turbabuntur populi, et pertransibunt, et auferent violentum absque manu.
21 Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
Oculi enim eius super vias hominum, et omnes gressus eorum considerat.
22 Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
Non sunt tenebrae, et non est umbra mortis, ut abscondantur ibi qui operantur iniquitatem.
23 Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
Neque enim ultra in hominis potestate est, ut veniat ad Deum in iudicium.
24 Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
Conteret multos, et innumerabiles, et stare faciet alios pro eis.
25 Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
Novit enim opera eorum: et idcirco inducet noctem, et conterentur.
26 Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
Quasi impios percussit eos in loco videntium.
27 Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
Qui quasi de industria recesserunt ab eo, et omnes vias eius intelligere noluerunt:
28 Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
Ut pervenire facerent ad eum clamorem egeni, et audiret vocem pauperum.
29 Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
Ipso enim concedente pacem, quis est qui condemnet? ex quo absconderit vultum, quis est qui contempletur eum et super gentes et super omnes homines?
30 Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
Qui regnare facit hominem hypocritam propter peccata populi.
31 Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
Quia ergo ego locutus sum ad Deum, te quoque non prohibebo.
32 Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
Si erravi, tu doce me: si iniquitatem locutus sum, ultra non addam.
33 Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
Numquid a te Deus expetit eam, quia displicuit tibi? tu enim coepisti loqui, et non ego: quod si quid nosti melius, loquere.
34 Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
Viri intelligentes loquantur mihi, et vir sapiens audiat me.
35 Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
Iob autem stulte locutus est, et verba illius non sonant disciplinam.
36 Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
Pater mi, probetur Iob usque ad finem: ne desinas ab homine iniquitatis.
37 Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
Qui addit super peccata sua blasphemiam, inter nos interim constringatur: et tunc ad iudicium provocet sermonibus suis Deum.
