Ījaba 34
1 Un Elihus atbildēja un sacīja:
And Helyu pronounside, and spak also these thingis,
2 Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
Wise men, here ye my wordis, and lerned men, herkne ye me; for the eere preueth wordis,
3 Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
and the throte demeth metis bi taast.
4 Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
Chese we doom to vs; and se we among vs, what is the betere.
5 Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
For Job seide, Y am iust, and God hath distried my doom.
6 Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
For whi lesynge is in demynge me, and myn arowe is violent with out ony synne.
7 Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
Who is a man, as Joob is, that drynkith scornyng as watir?
8 Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
that goith with men worchynge wickidnesse, and goith with vnfeithful men?
9 Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
For he seide, A man schal not plese God, yhe, thouy he renneth with God.
10 Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
Therfor ye men hertid, `that is, vndurstonde, here ye me; vnpite, `ethir cruelte, be fer fro God, and wickidnesse fro Almyyti God.
11 Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
For he schal yelde the werk of man to hym; and bi the weies of ech man he schal restore to hym.
12 Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
For verili God schal not condempne with out cause; nether Almyyti God schal distrie doom.
13 Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
What othere man hath he ordeyned on the lond? ether whom hath he set on the world, which he made?
14 Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
If God dressith his herte to hym, he schal drawe to hym silf his spirit and blast.
15 Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
Ech fleisch schal faile togidere; `and a man schal turne ayen in to aisch.
16 Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
Therfor if thou hast vndurstondyng, here thou that that is seid, and herkne the vois of my speche.
17 Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
Whether he that loueth not doom may be maad hool? and hou condempnest thou so myche him, that is iust?
18 Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
Which seith to the kyng, Thou art apostata; which clepith the duykis vnpitouse, `ethir vnfeithful.
19 Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
`Which takith not the persoones of princes, nether knew a tyraunt, whanne he stryuede ayens a pore man; for alle men ben the werk of hise hondis.
20 Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
Thei schulen die sudeynli, and at mydnyyt puplis schulen be troblid, `ethir schulen be bowid, as othere bookis han; and schulen passe, and schulen take `awei `a violent man with out hond.
21 Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
For the iyen of God ben on the weies of men, and biholdith alle goyngis of hem.
22 Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
No derknessis ben, and no schadewe of deeth is, that thei, that worchen wickidnesse, be hid there;
23 Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
for it is `no more in the power of man, that he come to God in to doom.
24 Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
God schal al to-breke many men and vnnoumbrable; and schal make othere men to stonde for hem.
25 Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
For he knowith the werkis of hem; therfor he schal brynge yn niyt, and thei schulen be al to-brokun.
26 Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
He smoot hem, as vnpitouse men, in the place of seinge men.
27 Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
Whiche yeden awei fro hym bi `castyng afore, and nolden vndurstonde alle hise weies.
28 Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
That thei schulden make the cry of a nedi man to come to hym, and that he schulde here the vois of pore men.
29 Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
For whanne he grauntith pees, who is that condempneth? Sithen he hidith his cheer, who is that seeth hym? And on folkis and on alle men `he hath power `to do siche thingis.
30 Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
Which makith `a man ypocrite to regne, for the synnes of the puple.
31 Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
Therfor for Y haue spoke to God, also Y schal not forbede thee.
32 Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
If Y erride, teche thou me; if Y spak wickidnesse, Y schal no more adde.
33 Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
Whether God axith that wickidnesse of thee, for it displeside thee? For thou hast bigunne to speke, and not Y; that if thou knowist ony thing betere, speke thou.
34 Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
Men vndurstondynge, speke to me; and a wise man, here me.
35 Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
Forsothe Joob spak folili, and hise wordis sownen not techyng.
36 Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
My fadir, be Joob preuede `til to the ende; ceesse thou not fro the man of wickidnesse,
37 Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
`that addith blasfemye ouer hise synnes. Be he constreyned among vs in the meene tyme; and thanne bi hise wordis stire he God to the doom.
