Ījaba 34
1 Un Elihus atbildēja un sacīja:
Moreouer Elihu answered, and saide,
2 Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
Heare my wordes, ye wise men, and hearken vnto me, ye that haue knowledge.
3 Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
For the eare tryeth the words, as the mouth tasteth meate.
4 Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
Let vs seeke iudgement among vs, and let vs knowe among our selues what is good.
5 Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
For Iob hath saide, I am righteous, and God hath taken away my iudgement.
6 Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
Should I lye in my right? my wound of the arrowe is grieuous without my sinne.
7 Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
What man is like Iob, that drinketh scornfulnesse like water?
8 Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
Which goeth in the companie of them that worke iniquitie, and walketh with wicked men?
9 Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
For he hath saide, It profiteth a man nothing that he should walke with God.
10 Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
Therefore hearken vnto me, ye men of wisedome, God forbid that wickednesse should be in God, and iniquitie in the Almightie.
11 Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
For he will render vnto man according to his worke, and cause euery one to finde according to his way.
12 Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
And certainely God will not do wickedly, neither will the Almightie peruert iudgement.
13 Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
Whome hath he appointed ouer the earth beside him selfe? or who hath placed the whole worlde?
14 Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
If he set his heart vpon man, and gather vnto him selfe his spirit and his breath,
15 Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
All flesh shall perish together, and man shall returne vnto dust.
16 Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
And if thou hast vnderstanding, heare this and hearken to the voyce of my wordes.
17 Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
Shal he that hateth iudgement, gouerne? and wilt thou iudge him wicked that is most iust?
18 Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
Wilt thou say vnto a King, Thou art wicked? or to princes, Ye are vngodly?
19 Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
How much lesse to him that accepteth not the persons of princes, and regardeth not the rich, more then the poore? for they be all the worke of his handes.
20 Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
They shall die suddenly, and the people shalbe troubled at midnight, and they shall passe foorth and take away the mightie without hand.
21 Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
For his eyes are vpon the wayes of man, and he seeth all his goings.
22 Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
There is no darkenesse nor shadowe of death, that the workers of iniquitie might be hid therein.
23 Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
For he will not lay on man so much, that he should enter into iudgement with God.
24 Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
He shall breake the mightie without seeking, and shall set vp other in their stead.
25 Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
Therefore shall he declare their works: he shall turne the night, and they shalbe destroyed.
26 Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
He striketh them as wicked men in the places of the seers,
27 Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
Because they haue turned backe from him, and would not consider all his wayes:
28 Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
So that they haue caused the voyce of the poore to come vnto him, and he hath heard the cry of the afflicted.
29 Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
And when he giueth quietnesse, who can make trouble? and when he hideth his face, who can beholde him, whether it be vpon nations, or vpon a man onely?
30 Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
Because the hypocrite doeth reigne, and because the people are snared.
31 Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
Surely it appertaineth vnto God to say, I haue pardoned, I will not destroy.
32 Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
But if I see not, teach thou me: if I haue done wickedly, I will doe no more.
33 Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
Wil he performe the thing through thee? for thou hast reproued it, because that thou hast chosen, and not I. now speake what thou knowest.
34 Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
Let men of vnderstanding tell me, and let a wise man hearken vnto me.
35 Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
Iob hath not spoken of knowledge, neyther were his wordes according to wisedome.
36 Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
I desire that Iob may be tryed, vnto the ende touching the answeres for wicked men.
37 Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
For he addeth rebellion vnto his sinne: he clappeth his handes among vs, and multiplieth his wordes against God.
