Ījaba 34
1 Un Elihus atbildēja un sacīja:
Elihu nastavi svoju besjedu i reče:
2 Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
“I vi, mudraci, čujte što ću reći, vi, ljudi umni, poslušajte mene,
3 Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
jer uši nam prosuđuju besjede isto kao što nepce hranu kuša.
4 Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
Zajedno ispitajmo što je pravo i razmislimo skupa što je dobro.
5 Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
Job je utvrdio: 'Ja sam pravedan, ali Bog meni pravdu uskraćuje.
6 Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
U pravu sam, a lašcem prave mene, nasmrt prostrijeljen, a bez krivnje svoje!'
7 Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
Zar gdje čovjeka ima poput Joba koji porugu pije kao vodu,
8 Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
sa zlikovcima koji skupa hodi i s opakima isti dijeli put?
9 Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
On tvrdi: 'Kakva korist je čovjeku od tog što Bogu ugoditi želi?'
10 Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
Stoga me čujte, vi ljudi pametni! Od Boga zlo je veoma daleko i nepravednost od Svemogućega,
11 Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
te on čovjeku plaća po djelima, daje svakom po njegovu vladanju.
12 Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
Odista, Bog zla nikada ne čini, niti Svesilni kad izvrće pravo.
13 Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
TÓa tko je njemu povjerio zemlju i vasioni svijet tko je stvorio?
14 Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
Kad bi on dah svoj u se povukao, kad bi čitav svoj duh k sebi vratio,
15 Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
sva bića bi odjednom izdahnula i u prah bi se pretvorio čovjek.
16 Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
Ako razuma imaš, slušaj ovo, prikloni uho glasu riječi mojih.
17 Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
Može li vladat' koji mrzi pravo? Najpravednijeg hoćeš li osudit'? -
18 Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
Onog koji kaže kralju: 'Nitkove!' a odličniku govori: 'Zlikovče!'
19 Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
Koji nije spram knezovima pristran i jednak mu je ubog i mogućnik, jer oni su djelo ruku njegovih?
20 Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
Zaglave za tren, usred gluhe noći: komešaju se narodi, prolaze; ni od čije ruke moćni padaju.
21 Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
Jer, on nadzire pute čovjekove, pazi nad svakim njegovim korakom.
22 Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
Nema toga mraka niti crne tmine gdje bi se mogli zlikovci sakriti.
23 Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
Bog nikome unaprijed ne kaže kada će na sud pred njega stupiti.
24 Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
Bez saslušanja on satire jake i stavlja druge na njihovo mjesto.
25 Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
TÓa odveć dobro poznaje im djela! Sred noći on ih obara i gazi.
26 Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
Ćuškom ih bije zbog zloće njihove na mjestu gdje ih svi vidjeti mogu.
27 Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
Jer prestadoše za njime hoditi, zanemariše putove njegove
28 Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
goneć uboge da vape do njega i potlačene da k njemu leleču.
29 Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
Al' miruje li, tko da njega gane? Zastre li lice, tko ga vidjet' može?
30 Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
Nad pucima bdi k'o i nad čovjekom da ne zavlada tko narod zavodi.
31 Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
Kada bezbožnik Bogu svome kaže: 'Zavedoše me, više griješit neću.
32 Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
Ne uviđam li, ti me sad pouči, i ako sam kad nepravdu činio, ubuduće ja činiti je neću!'
33 Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
Misliš da Bog mora njega kazniti, dok ti zamisli njegove prezireš? Al' kada ti odlučuješ, a ne ja, mudrost nam svoju istresi dÓe sada!
34 Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
Svi ljudi umni sa mnom će se složit' i svatko razuman koji čuje mene:
35 Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
Nepromišljeno Job je govorio, u riječima mu neima mudrosti.
36 Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
Stoga, nek' se Job dokraja iskuša, jer odgovara poput zlikovaca;
37 Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
a svom grijehu još pobunu domeće, među nama on plješće dlanovima i hule svoje na Boga gomila.”
