Ījaba 34
1 Un Elihus atbildēja un sacīja:
Elihu loh koep a doo tih,
2 Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
Aka cueih rhoek ka ol hnatun uh lamtah aka ming rhoek loh kai taengla hnakaeng uh.
3 Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
Hna loh olthui a nuemnai tih lai loh caak te a ten.
4 Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
Tiktamnah te mamih ham coelh uh sih lamtah a then te mamih lakli ah ming uh sih.
5 Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
Job loh,'Ka tang lalah Pathen loh ka tiktamnah a hnawt.
6 Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
Ka tiktamnah khaw ka laithae bang mai la boekoeknah pawt mai ah ka thaltang loh rhawp coeng,’ a ti.
7 Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
Tui bangla tamdaengnah aka o Job bang hlang he om nim.
8 Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
Boethae aka saii neh rhoihui bangla yiin tih halang hlang rhoek taengah khaw pongpa.
9 Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
'Pathen taengah a ngaingaih vaengah hlang hmaiben pawh,’ a ti.
10 Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
Te dongah thinko aka khueh hlang rhoek loh kai taengah hnatun uh. Halangnah he Pathen lamloh savisava tih Tlungthang he dumlai neh savisava coeng.
11 Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
Hlang kah bisai he amah taengla a thuung tih hlang a caehlong bangla amah loh a hmuh.
12 Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
Pathen tah boe tueng pawt tih Tlungthang loh tiktamnah te a khun sak moenih.
13 Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
Amah loh diklai ah unim a khueh tih lunglai he a pum la u taengah nim a tloeng.
14 Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
Amah taengkah loh a khueh a lungbuei, a mueihla neh a hiil te amah taengla khoem koinih,
15 Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
Pumsa boeih he rhenten pal vetih hlang he laipi la mael ni.
16 Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
Yakmingnah a om atah he he hnatun lamtah ka olthui ol he hnakaeng lah.
17 Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
Tiktamnah aka thiinah aisat loh a ngoldoelh tih aka dueng khuet loh m'boe sak aya?
18 Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
Manghai te,'hlang muen,’ hlangcong te 'Halang,’ a ti nah nim?
19 Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
Amah loh mangpa maelhmai dan pawt tih tattloel maelhmai lakah rhoeikhang kah a hmat tloe moenih. Amih boeih te amah kut dongah kutngo ni.
20 Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
Mikhaptok ah a duek dongah pilnam khoyin pathung ah tuen tih khum uh. Kut nen pawt akhaw aka lueng a khoe uh.
21 Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
A mik te hlang kah longpuei dongah a khueh tih a khokan boeih te a hmuh.
22 Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
Boethae aka saii rhoek thuh hamla hmaisuep om pawt tih dueknah hlipkhup khaw a om moenih.
23 Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
Pathen taengkah laitloeknah dongla a pha ham coeng dongah hlang te koep a cae moenih.
24 Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
Aka khuet khenah a om pawt ah a phaek tih amih yueng la a tloe a khueh.
25 Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
Amih kah khoboe te a hmat dongah khoyin ah a maelh tih pop uh.
26 Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
Halang rhoek ham tah hmuh nah hmuen ah amih te kut a paeng thil.
27 Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
Te dongah ni a hnuk lamloh nong uh tangloeng tih a longpuei boeih te cangbam uh pawh.
28 Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
tattloel kah pangngawlnah te a taengla pawk tih mangdaeng kah pangngawlnah a yaak.
29 Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
Tedae amah te mong tih ulong a boe sak. Maelhmai a thuh vaengah ulong anih a mae? Tedae namtom so neh hlang khat soah khaw rhenten om ta.
30 Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
Lailak hlang a manghai khaw pilnam ham hlaeh la poeh.
31 Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
Pathen taengah tah,'Ka laikoi pawt khaw ka phueih.
32 Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
Nang kam hmuh pawt ah kai nan thuinuet coeng. Dumlai ka saii mai cakhaw ka koei voel boel eh?,’ a ti nama thui coeng.
33 Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
Na hnawt coeng dongah te kah te namah taeng lamloh na thuung aya? Namah loh na coelh coeng, kai long moenih. Te dongah na ming te thui to.
34 Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
Thinko aka khueh hlang rhoek loh kai taengah thui uh lamtah hlang cueih loh kai taengkah he hnatun saeh.
35 Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
Job he mingnah neh cal pawt tih a ol long a cangbam moenih.
36 Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
A pa nae, boethae hlang kah taikhaih dongah Job loh a yoeyah la loepdak saeh.
37 Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
A tholhnah te mamih laklo ah boekoek neh a koei uh tih kut a paeng dongah Pathen taengah a ol pung,” a ti.
