Ījaba 33
1 Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
Zatorej Job, prosim te, prisluhni mojim govorom in prisluhni vsem mojim besedam.
2 Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
Glej, sedaj sem odprl svoja usta, moj jezik je spregovoril v mojih ustih.
3 Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
Moje besede bodo iz iskrenosti mojega srca in moje ustnice bodo jasno izgovarjale spoznanje.
4 Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
Božji Duh me je naredil in dih Vsemogočnega mi je dal življenje.
5 Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
Če mi lahko odgovoriš, uredi svoje besede pred menoj. Vstani.
6 Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
Glej, jaz sem glede na tvojo željo namesto Boga. Tudi jaz sem oblikovan iz ila.
7 Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
Glej, moja strahota te ne bo prestrašila niti ne bo moja roka težka na tebi.
8 Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
Zagotovo si govoril v mojem slišanju in slišal sem glas tvojih besed, rekoč:
9 „Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
›Čist sem, brez prestopka, nedolžen sem niti v meni ni krivičnosti.
10 Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
Glej, zoper mene najde priložnosti, šteje me za svojega sovražnika,
11 Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
moja stopala polaga v klade, zaznamuje vse moje steze.‹
12 Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
Glej, v tem nisi pravičen. Odgovoril ti bom, da je Bog večji kakor človek.
13 Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
Zakaj se prepiraš zoper njega? Kajti on ne daje računa o katerikoli izmed svojih zadev.
14 Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
Kajti Bog govori enkrat, da, dvakrat, vendar človek tega na zazna.
15 Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
V sanjah in v videnju ponoči, ko na ljudi pade globoko spanje, v dremanjih na postelji.
16 Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
Takrat on odpira ljudem ušesa in pečati njihovo poučevanje,
17 Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
da bi lahko odvrnil človeka od njegovega namena in pred človekom skril ponos.
18 Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
Njegovo dušo zadržuje pred jamo in njegovo življenje pred pogubo z mečem.
19 Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
Okaran je tudi z bolečino na svoji postelji in množica njegovih kosti z močno bolečino,
20 Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
tako da njegovo življenje prezira kruh in njegova duša okusno hrano.
21 Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
Njegovo meso je použito, da ga ni moč videti in njegove kosti, ki jih ni bilo videti, štrlijo ven.
22 Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
Da, njegova duša se približuje grobu in njegovo življenje k uničevalcem.
23 Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
Če bo z njim poslanec, tolmač, eden med tisočimi, da pokaže človeku njegovo poštenost,
24 Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
potem mu je on milostljiv in pravi: ›Osvobodi ga pred pogrezanjem dol k jami. Našel sem odkupnino.‹
25 Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
Njegovo meso bo mladostnejše kakor otrokovo. Vrnil se bo k dnem svoje mladosti.
26 Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
Molil bo k Bogu in mu bo naklonjen in z radostjo bo videl njegov obraz, kajti človeku bo povrnil njegovo pravičnost.
27 Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
On pogleda na ljudi in če kdorkoli reče: ›Grešil sem in izkrivljal to, kar je bilo pravilno, pa mi to ni koristilo,
28 Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
bo njegovo dušo osvobodil pred pogrezanjem v jamo in njegovo življenje bo videlo svetlobo.‹
29 Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
Glej, vse te stvari Bog pogosto dela s človekom,
30 Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
da njegovo dušo privede nazaj iz jame, da bi bil razsvetljen s svetlobo živih.
31 Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
Dobro pazi, oh Job, prisluhni mi. Umolkni in jaz bom govoril.
32 Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
Če mi imaš karkoli reči, mi odgovori. Govori, kajti želim te opravičiti.
33 Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
Če ne, mi prisluhni. Umolkni in učil te bom modrosti.«
