< Ījaba 33 >
1 Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
audi igitur Iob eloquia mea et omnes sermones meos ausculta
2 Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
ecce aperui os meum loquatur lingua mea in faucibus meis
3 Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
simplici corde meo sermones mei et sententiam labia mea puram loquentur
4 Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
spiritus Dei fecit me et spiraculum Omnipotentis vivificavit me
5 Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
si potes responde mihi et adversus faciem meam consiste
6 Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
ecce et me sicut et te fecit Deus et de eodem luto ego quoque formatus sum
7 Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
verumtamen miraculum meum non te terreat et eloquentia mea non sit tibi gravis
8 Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
dixisti ergo in auribus meis et vocem verborum audivi
9 „Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
mundus sum ego absque delicto inmaculatus et non est iniquitas in me
10 Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
quia querellas in me repperit ideo arbitratus est me inimicum sibi
11 Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
posuit in nervo pedes meos custodivit omnes semitas meas
12 Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
hoc est ergo in quo non es iustificatus respondebo tibi quia maior sit Deus homine
13 Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
adversum eum contendis quod non ad omnia verba responderit tibi
14 Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
semel loquitur Deus et secundo id ipsum non repetit
15 Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
per somnium in visione nocturna quando inruit sopor super homines et dormiunt in lectulo
16 Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
tunc aperit aures virorum et erudiens eos instruit disciplinam
17 Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
ut avertat hominem ab his quae facit et liberet eum de superbia
18 Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
eruens animam eius a corruptione et vitam illius ut non transeat in gladium
19 Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
increpat quoque per dolorem in lectulo et omnia ossa eius marcescere facit
20 Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
abominabilis ei fit in vita sua panis et animae illius cibus ante desiderabilis
21 Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
tabescet caro eius et ossa quae tecta fuerant nudabuntur
22 Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
adpropinquabit corruptioni anima eius et vita illius mortiferis
23 Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
si fuerit pro eo angelus loquens unum de milibus ut adnuntiet hominis aequitatem
24 Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
miserebitur eius et dicet libera eum et non descendat in corruptionem inveni in quo ei propitier
25 Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
consumpta est caro eius a suppliciis revertatur ad dies adulescentiae suae
26 Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
deprecabitur Deum et placabilis ei erit et videbit faciem eius in iubilo et reddet homini iustitiam suam
27 Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
respiciet homines et dicet peccavi et vere deliqui et ut eram dignus non recepi
28 Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
liberavit animam suam ne pergeret in interitum sed vivens lucem videret
29 Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
ecce haec omnia operatur Deus tribus vicibus per singulos
30 Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
ut revocet animas eorum a corruptione et inluminet luce viventium
31 Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
adtende Iob et audi me et tace dum ego loquar
32 Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
si autem habes quod loquaris responde mihi loquere volo enim te apparere iustum
33 Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
quod si non habes audi me tace et docebo te sapientiam