Ījaba 33
1 Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
Audi igitur Iob eloquia mea, et omnes sermones meos ausculta.
2 Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
Ecce aperui os meum, loquatur lingua mea in faucibus meis.
3 Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
Simplici corde meo sermones mei, et sententiam puram labia mea loquentur.
4 Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
Spiritus Dei fecit me, et spiraculum Omnipotentis vivificavit me.
5 Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
Si potes, responde mihi, et adversus faciem meam consiste.
6 Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
Ecce, et me sicut et te fecit Deus, et de eodem luto ego quoque formatus sum.
7 Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
Verumtamen miraculum meum non te terreat, et eloquentia mea non sit tibi gravis.
8 Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
Dixisti ergo in auribus meis, et vocem verborum tuorum audivi:
9 „Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
Mundus sum ego, et absque delicto: immaculatus, et non est iniquitas in me.
10 Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
Quia querelas in me reperit, ideo arbitratus est me inimicum sibi.
11 Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
Posuit in nervo pedes meos, custodivit omnes semitas meas.
12 Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
Hoc est ergo, in quo non es iustificatus: respondebo tibi, quia maior sit Deus homine.
13 Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
Adversus eum contendis quod non ad omnia verba responderit tibi?
14 Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
Semel loquitur Deus, et secundo idipsum non repetit.
15 Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
Per somnium in visione nocturna, quando irruit sopor super homines, et dormiunt in lectulo:
16 Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
Tunc aperit aures virorum, et erudiens eos instruit disciplina,
17 Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
Ut avertat hominem ab his, quae facit, et liberet eum de superbia:
18 Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
Eruens animam eius a corruptione: et vitam illius, ut non transeat in gladium.
19 Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
Increpat quoque per dolorem in lectulo, et omnia ossa eius marcescere facit.
20 Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
Abominabilis ei fit in vita sua panis, et animae illius cibus ante desiderabilis.
21 Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
Tabescet caro eius, et ossa, quae tecta fuerant, nudabuntur.
22 Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
Appropinquavit corruptioni anima eius, et vita illius mortiferis.
23 Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
Si fuerit pro eo Angelus loquens, unus de millibus, ut annunciet hominis aequitatem:
24 Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
Miserebitur eius, et dicet: Libera eum, ut non descendat in corruptionem: inveni in quo ei propitier.
25 Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
Consumpta est caro eius a suppliciis, revertatur ad dies adolescentiae suae.
26 Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
Deprecabitur Deum, et placabilis ei erit: et videbit faciem eius in iubilo, et reddet homini iustitiam suam.
27 Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
Respiciet homines, et dicet: Peccavi, et vere deliqui, et, ut eram dignus, non recepi.
28 Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
Liberavit animam suam ne pergeret in interitum, sed vivens lucem videret.
29 Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
Ecce, haec omnia operatur Deus tribus vicibus per singulos.
30 Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
Ut revocet animas eorum a corruptione, et illuminet luce viventium.
31 Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
Attende Iob, et audi me: et tace, dum ego loquor.
32 Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
Si autem habes quod loquaris, responde mihi, loquere: volo enim, te apparere iustum.
33 Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
Quod si non habes, audi me: tace, et docebo te sapientiam.
