Ījaba 33
1 Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
And yet, I pray thee, O Job, Hear my speech and [to] all my words give ear.
2 Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
Lo, I pray thee, I have opened my mouth, My tongue hath spoken in the palate.
3 Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
Of the uprightness of my heart [are] my sayings, And knowledge have my lips clearly spoken.
4 Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
The Spirit of God hath made me, And the breath of the Mighty doth quicken me.
5 Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
If thou art able — answer me, Set in array before me — station thyself.
6 Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
Lo, I [am], according to thy word, for God, From the clay I — I also, have been formed.
7 Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
Lo, my terror doth not frighten thee, And my burden on thee is not heavy.
8 Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
Surely — thou hast said in mine ears, And the sounds of words I hear:
9 „Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
'Pure [am] I, without transgression, Innocent [am] I, and I have no iniquity.
10 Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
Lo, occasions against me He doth find, He doth reckon me for an enemy to Him,
11 Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
He doth put in the stocks my feet, He doth watch all my paths.'
12 Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
Lo, [in] this thou hast not been righteous, I answer thee, that greater is God than man.
13 Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
Wherefore against Him hast thou striven, When [for] all His matters He answereth not?
14 Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
For once doth God speak, and twice, (He doth not behold it.)
15 Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
In a dream — a vision of night, In the falling of deep sleep on men, In slumberings on a bed.
16 Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
Then He uncovereth the ear of men, And for their instruction sealeth:
17 Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
To turn aside man [from] doing, And pride from man He concealeth.
18 Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
He keepeth back his soul from corruption, And his life from passing away by a dart.
19 Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
And he hath been reproved With pain on his bed, And the strife of his bones [is] enduring.
20 Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
And his life hath nauseated bread, And his soul desirable food.
21 Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
His flesh is consumed from being seen, And high are his bones, they were not seen!
22 Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
And draw near to the pit doth his soul, And his life to those causing death.
23 Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
If there is by him a messenger, An interpreter — one of a thousand, To declare for man his uprightness:
24 Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
Then He doth favour him and saith, 'Ransom him from going down to the pit, I have found an atonement.'
25 Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
Fresher [is] his flesh than a child's, He returneth to the days of his youth.
26 Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
He maketh supplication unto God, And He accepteth him. And he seeth His face with shouting, And He returneth to man His righteousness.
27 Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
He looketh on men, and saith, 'I sinned, And uprightness I have perverted, And it hath not been profitable to me.
28 Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
He hath ransomed my soul From going over into the pit, And my life on the light looketh.'
29 Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
Lo, all these doth God work, Twice — thrice with man,
30 Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
To bring back his soul from the pit, To be enlightened with the light of the living.
31 Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
Attend, O Job, hearken to me, Keep silent, and I — I do speak.
32 Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
If there are words — answer me, Speak, for I have a desire to justify thee.
33 Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
If there are not — hearken thou to me, Keep silent, and I teach thee wisdom.
