Ījaba 33
1 Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
Therfor, Joob, here thou my spechis, and herkene alle my wordis.
2 Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
Lo! Y haue openyd my mouth, my tunge schal speke in my chekis.
3 Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
Of symple herte ben my wordis, and my lippis schulen speke clene sentence.
4 Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
The spirit of God made me, and the brething of Almyyti God quykenyde me.
5 Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
If thou maist, answere thou to me, and stoonde thou ayens my face.
6 Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
Lo! God made me as and thee; and also Y am formyd of the same cley.
7 Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
Netheles my myracle make thee not afeerd, and myn eloquence be not greuouse to thee.
8 Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
Therfor thou seidist in myn eeris, and Y herde the vois of thi wordis;
9 „Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
Y am cleene, and with out gilt, and vnwemmed, and wickidnesse is not in me.
10 Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
`For God foond querels in me, therfor he demyde me enemy to hym silf.
11 Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
He hath set my feet in a stok; he kepte alle my pathis.
12 Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
Therfor this thing it is, in which thou art not maad iust; Y schal answere to thee, that God is more than man.
13 Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
Thou stryuest ayenus God, that not at alle wordis he answeride to thee.
14 Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
God spekith onys, and the secounde tyme he rehersith not the same thing.
15 Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
God spekith bi a dreem in the visioun of nyyt, whanne sleep fallith on men, and thei slepen in the bed.
16 Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
Thanne he openith the eeris of men, and he techith hem, `and techith prudence;
17 Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
that he turne awei a man fro these thingis whiche he made, and delyuere hym fro pride; delyuerynge his soule fro corrupcioun,
18 Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
and his lijf, that it go not in to swerd.
19 Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
Also God blameth a synnere bi sorewe in the bed, and makith alle the boonys of hym `to fade.
20 Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
Breed is maad abhomynable to hym in his lijf, and mete desirable `bifor to his soule.
21 Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
His fleisch schal faile for rot, and hise boonys, that weren hilid, schulen be maad nakid.
22 Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
His soule schal neiye to corrupcioun, and his lijf to thingis `bryngynge deeth.
23 Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
If an aungel, oon of a thousynde, is spekynge for hym, that he telle the equyte of man, God schal haue mercy on hym,
24 Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
and schal seie, Delyuere thou hym, that he go not doun in to corrupcioun; Y haue founde in what thing Y schal do merci to hym.
25 Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
His fleisch is wastid of turmentis; turne he ayen to the daies of his yonge wexynge age.
26 Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
He schal biseche God, and he schal be quemeful to hym; and he schal se his face in hertly ioye, and he schal yelde to man his riytfulnesse.
27 Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
He schal biholde men, and he schal seie, Y haue synned, and verili Y haue trespassid; and Y haue not resseyued, as Y was worthi.
28 Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
For he delyueride his soule, that it schulde not go in to perischyng, but that he lyuynge schulde se liyt.
29 Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
Lo! God worchith alle these thingis in thre tymes bi alle men;
30 Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
that he ayen clepe her soulis fro corrupcioun, and liytne in the liyt of lyuynge men.
31 Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
Thou, Joob, perseyue, and here me, and be thou stille, the while Y speke.
32 Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
Sotheli if thou hast what thou schalt speke, answere thou to me, speke thou; for Y wole, that thou appere iust.
33 Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
That if thou hast not, here thou me; be thou stille, and Y schal teche thee wisdom.
