Ījaba 33

1 Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.

2 Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.

3 Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.

4 Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.

5 Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.

6 Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.

7 Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.

8 Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:

9 „Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;

10 Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;

11 Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“

12 Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.

13 Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?

14 Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.

15 Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,

16 Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.

17 Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.

18 Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.

19 Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.

20 Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.

21 Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,

22 Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.

23 Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:

24 Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.

25 Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.

26 Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.

27 Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.

28 Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.

29 Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,

30 Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.

31 Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.

32 Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.

33 Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.