Ījaba 33
1 Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
Men hør nu Job, på min Tale og lyt til alle mine Ord!
2 Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
Se, jeg har åbnet min Mund, min Tunge taler i Ganen;
3 Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
mine Ord er talt af oprigtigt Hjerte, mine Læber fører lutret Tale.
4 Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
Guds Ånd har skabt mig, den Almægtiges Ånde har givet mig Liv.
5 Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
Svar mig, i Fald du kan, rust dig imod mig, mød frem!
6 Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
Se, jeg er din Lige for Gud, også jeg er taget af Ler;
7 Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
Rædsel for mig skal ikke skræmme dig, min Hånd skal ej ligge tyngende på dig.
8 Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
Dog, det har du sagt i mit Påhør, jeg hørte så lydende Ord:
9 „Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
"Jeg er ren og uden Brøde, lydeløs, uden Skyld;
10 Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
men han søger Påskud imod mig, regner mig for sin Fjende;
11 Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
han lægger mine Fødder i Blokken, vogter på alle mine Veje."
12 Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
Se, der har du Uret, det er mit Svar, thi Gud er større end Mennesket.
13 Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
Hvorfor tvistes du med ham, fordi han ej svarer på dine Ord?
14 Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
Thi på een Måde taler Gud, ja på to, men man ænser det ikke:
15 Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
I Drømme, i natligt Syn, når Dvale falder på Mennesker, når de slumrende hviler på Lejet;
16 Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
da åbner han Menneskers Øre, gør dem angst med Skræmmebilleder
17 Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
for at få Mennessket bort fra Uret og udrydde Hovmod af Manden,
18 Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
holde hans Sjæl fra Graven, hans Liv fra Våbendød.
19 Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
Eller han revses med Smerter på Lejet, uafbrudt sfår der Hamp i hans Ben;
20 Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
Livet i ham væmmes ved Brød og hans Sjæl ved lækker Mad
21 Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
hans Kød svinder hen, så det ikke ses, hans Knogler, som før ikke sås, bliver blottet;
22 Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
hans Sjæl kommer Graven nær, hans Liv de dræbende Magter.
23 Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
Hvis da en Engel er på hans Side, een blandt de tusind Talsmænd, som varsler Mennesket Tugt,
24 Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
og den viser ham Nåde og siger: "Fri ham fra at synke i Graven, Løsepenge har jeg fået!"
25 Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
da svulmer hans Legem af Friskhed, han oplever atter sin Ungdom.
26 Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
Han beder til Gud, og han er ham nådig, han skuer med Jubel hans Åsyn, fortæller Mennesker om sin Frelse.
27 Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
Han synger det ud for Folk: "Jeg synded og krænkede Retten og fik dog ej Løn som forskyldt!
28 Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
Han har friet min Sjæl fra at fare i Grav, mit Liv ser Lyset med Lyst!"
29 Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
Se, alle disse Ting gør Gud to Gange, ja tre med Mennesket
30 Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
for at redde hans Sjæl fra Graven, så han skuer Livets Lys!
31 Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
Lyt til og hør mig, Job, ti stille, så jeg kan tale!
32 Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
Har du noget at sige, så svar mig, tal, thi gerne gav jeg dig Ret;
33 Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
hvis ikke, så høre du på mig, ti stille, at jeg kan lære dig Visdom!
