Ījaba 33
1 Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
Og Job, hør dog nu min Tale, og vend dine Øren til alle mine Ord!
2 Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
Se nu, jeg har opladt min Mund, min Tunge taler allerede ved min Gane.
3 Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
Mine Taler skulle udsige mit Hjertes Oprigtighed, og mine Læber skulle udtale rent det, som jeg ved.
4 Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
Guds Aand har skabt mig, og den Almægtiges Aande gør mig levende.
5 Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
Dersom du kan, saa giv mig Svar; rust dig for mit Ansigt og fremstil dig!
6 Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
Se, jeg er ligesom du over for Gud, ogsaa jeg er dannet af Ler.
7 Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
Se, Rædsel for mig skal ikke forfærde dig, og intet Tryk fra mig skal være svart over dig.
8 Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
Men du sagde for mine Øren, og jeg hørte Talen, som lød:
9 „Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
Jeg er ren, uden Overtrædelse, jeg er skyldfri, og der er ingen Misgerning hos mig.
10 Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
Se, han har fundet paa Fjendtligheder imod mig, han agter mig for sin Modstander;
11 Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
han har lagt mine Fødder i Stok, han tager Vare paa alle mine Stier.
12 Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
Se, heri har du ikke Ret! jeg vil svare dig; thi Gud er for høj for et Menneske.
13 Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
Hvorfor har du trættet med ham, fordi han ikke gør dig Regnskab for nogen af sine Gerninger?
14 Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
Men Gud taler een Gang og anden Gang; man agter ikke derpaa.
15 Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
I Drøm, i Syn om Natten, naar den dybe Søvn falder paa Folk, naar de slumre paa Sengen,
16 Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
da aabner han Menneskenes Øren, og besegler Formaningen til dem
17 Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
for at bortdrage Mennesket fra hans Idrætter og for at fjerne Hovmodet fra Manden,
18 Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
for at spare hans Sjæl fra Graven og hans Liv fra at omkomme ved Sværd.
19 Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
Han straffes ogsaa med Pine paa sit Leje og med vedholdende Uro i hans Ben,
20 Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
saa at hans Liv væmmes ved Brød og hans Sjæl ved lækker Mad;
21 Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
hans Kød fortæres, saa man ikke kan se det, og hans Ben hensmuldre og ses ikke;
22 Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
og hans Sjæl kommer nær til Graven og hans Liv nær til de dræbende Magter.
23 Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
Dersom der da er en Engel, en Talsmand, hos ham, en af de tusinde, til at kundgøre Mennesket hans rette Vej:
24 Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
Saa skal Gud forbarme sig over ham og sige: Befri ham, at han ikke farer ned i Graven; jeg har faaet Løsepenge;
25 Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
da skal hans Kød blive kraftigt mere end i den unge Alder; sin Ungdoms Dage skal han faa igen.
26 Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
Han skal bede til Gud, og denne skal være ham naadig, og han skal se hans Ansigt med Frydeskrig, og han skal gengive Mennesket hans Retfærdighed.
27 Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
Han skal synge for Mennesker og sige: Jeg har syndet og forvendt Retten; men det er ikke blevet mig gengældt.
28 Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
Han har befriet min Sjæl, at den ikke farer ned i Graven, og mit Liv skal se paa Lyset.
29 Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
Se, alle disse Ting gør Gud to, tre Gange ved en Mand
30 Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
for at føre hans Sjæl tilbage fra Graven, at den maa beskinnes af de levendes Lys.
31 Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
Mærk det, Job! hør mig; ti stille, og jeg vil tale.
32 Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
Har du noget at sige, da giv mig Svar; tal, thi jeg har Lyst til at give dig Ret.
33 Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
Men har du intet, da hør du paa mig; ti stille, saa vil jeg lære dig Visdom!
