< Ījaba 32 >
1 Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.
Aquellos tres hombres cesaron de replicar a Job, porque él era justo ante sus propios ojos.
2 Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.
Entonces Eliú, hijo de Baraquel, buzita, de la familia de Ram, se encendió en ira contra Job, porque él se justificaba a sí mismo delante de ʼElohim.
3 Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.
También se enardeció contra sus tres amigos, porque no hallaron respuesta, sin embargo condenaron a Job.
4 Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.
Eliú esperó en la disputa con Job, porque ellos eran mayores que él.
5 Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.
Pero al ver Eliú que no había respuesta en la boca de aquellos tres hombres, se encendió en ira.
6 Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.
Eliú tomó la palabra, hijo de Baraquel, buzita: Yo soy menor y ustedes son ancianos. Por eso me abstuve y temí declararles mi opinión.
7 Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.
Yo pensé: La edad debe hablar. El número de años debe enseñar sabiduría.
8 Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.
Pero el que le da entendimiento es el espíritu en el hombre, el soplo del ʼEL-Shadday.
9 Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.
No son sabios los de mucha edad, ni los ancianos entienden justicia.
10 Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
Por eso digo: ¡Escúchenme! También yo declararé lo que pienso.
11 Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.
Ciertamente esperé sus palabras, escuché sus razones mientras buscaban qué decir.
12 Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.
Les presté atención. Ciertamente no hay alguno de ustedes que redarguya a Job y responda sus razonamientos.
13 Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.
No digan: Hallamos la sabiduría. ʼElohim lo derrotará de manera aplastante, no el hombre.
14 Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -
Él no dirigió sus palabras contra mí, ni yo le responderé con las palabras de ustedes.
15 Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.
Se desconcertaron, ya no responden. Sus palabras los abandonaron.
16 Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.
¿Debo esperar porque no hablan, porque cesaron y ya no responden?
17 Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
Yo también responderé mi parte. Yo también expresaré mi opinión,
18 Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.
porque estoy lleno de palabras, y el espíritu me obliga dentro de mí.
19 Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.
Ciertamente mis órganos internos son como vino sin respiradero y están a punto de reventar como odres nuevos.
20 Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.
Hablaré y me desahogaré. Abriré mi boca y responderé.
21 Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.
No haré ahora acepción de personas, ni me permitiré adular a algún hombre,
22 Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.
porque nunca supe adular. De otra manera, mi Hacedor pronto me consumiría.