Ījaba 32
1 Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.
Omiserunt autem tres viri isti respondere Iob, eo quod iustus sibi videretur.
2 Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.
Et iratus, indignatusque est Eliu filius Barachel Buzites, de cognatione Ram: iratus est autem adversum Iob, eo quod iustum se esse diceret coram Deo.
3 Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.
Porro adversum amicos eius indignatus est, eo quod non invenissent responsionem rationabilem, sed tantummodo condemnassent Iob.
4 Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.
Igitur Eliu expectavit Iob loquentem: eo quod seniores essent qui loquebantur.
5 Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.
Cum autem vidisset quod tres respondere non potuissent, iratus est vehementer.
6 Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.
Respondensque Eliu filius Barachel Buzites, dixit: Iunior sum tempore, vos autem antiquiores, idcirco demisso capite, veritus sum vobis indicare meam sententiam.
7 Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.
Sperabam enim quod ætas prolixior loqueretur, et annorum multitudo doceret sapientiam.
8 Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.
Sed, ut video, Spiritus est in hominibus, et inspiratio Omnipotentis dat intelligentiam.
9 Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.
Non sunt longævi sapientes, nec senes intelligunt iudicium.
10 Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
Ideo dicam: Audite me, ostendam vobis etiam ego meam sapientiam.
11 Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.
Expectavi enim sermones vestros, audivi prudentiam vestram, donec disceptaremini sermonibus:
12 Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.
Et donec putabam vos aliquid dicere, considerabam: sed, ut video, non est qui possit arguere Iob, et respondere ex vobis sermonibus eius.
13 Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.
Ne forte dicatis: Invenimus sapientiam, Deus proiecit eum, non homo.
14 Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -
Nihil locutus est mihi, et ego non secundum sermones vestros respondebo illi.
15 Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.
Extimuerunt, nec responderunt ultra, abstuleruntque a se eloquia.
16 Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.
Quoniam igitur expectavi, et non sunt locuti: steterunt, nec ultra responderunt:
17 Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
Respondebo et ego partem meam, et ostendam scientiam meam.
18 Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.
Plenus sum enim sermonibus, et coarctat me spiritus uteri mei.
19 Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.
En venter meus quasi mustum absque spiraculo, quod lagunculas novas disrumpit.
20 Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.
Loquar, et respirabo paululum: aperiam labia mea, et respondebo.
21 Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.
Non accipiam personam viri, et Deum homini non æquabo.
22 Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.
Nescio enim quamdiu subsistam, et si post modicum tollat me Factor meus.
