Ījaba 32
1 Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.
Forsothe these thre men leften of to answere Joob, for he semyde a iust man to hem.
2 Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.
And Helyu, the sone of Barachel Buzites, of the kynrede of Ram, was wrooth, and hadde indignacioun; forsothe he was wrooth ayens Joob, for he seide hym silf to be iust bifor God.
3 Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.
Sotheli Helyu hadde indignacioun ayens the thre frendis of hym, for thei hadden not founde resonable answere, but oneli hadde condempned Joob.
4 Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.
Therfor Helyu abood Joob spekynge, for thei, that spaken, weren eldere men.
5 Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.
But whanne he hadde seyn, that thre men myyten not answere, he was wrooth greetly.
6 Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.
And Helyu, the sone of Barachel Buzites, answeride, and seyde, Y am yongere in tyme, sotheli ye ben eldere; therfor with heed holdun doun Y dredde to schewe to you my sentence.
7 Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.
For Y hopide that lengere age schulde speke, and that the multitude of yeeris schulden teche wisdom.
8 Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.
But as Y se, spirit is in men, and the enspiryng `ether reuelacioun, of Almyyti God yyueth vndurstondyng.
9 Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.
Men of long lijf ben not wise, and elde men vndurstonden not doom.
10 Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
Therfor Y schal seie, Here ye me, and Y also schal schewe my kunnyng to you.
11 Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.
For Y abood youre wordis, Y herde youre prudence, as long as ye dispuytiden in youre wordis.
12 Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.
And as long as Y gesside you to seie ony thing, Y bihelde; but as Y se, `noon is of you, that may repreue Joob, and answere to hise wordis;
13 Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.
lest perauenture ye seien, We han founde wisdom; God, and not man, hath cast hym awei.
14 Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -
Joob spak no thing to me, and Y not bi youre wordis schal answere hym.
15 Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.
Thei dredden, and answeriden no more, and token awei speche fro hem silf.
16 Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.
Therfor for Y abood, and thei spaken not, thei stoden, and answeriden no more; also Y schal answere my part,
17 Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
and Y schal schewe my kunnyng.
18 Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.
For Y am ful of wordis, and the spirit of my wombe, `that is, mynde, constreyneth me.
19 Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.
Lo! my wombe is as must with out `spigot, ether a ventyng, that brekith newe vessels.
20 Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.
Y schal speke, and brethe ayen a litil; Y schal opene my lippis, and Y schal answere.
21 Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.
Y schal not take the persoone of man, and Y schal not make God euene to man.
22 Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.
For Y woot not hou long Y schal abide, and if my Makere take me awei `after a litil tyme.
