Ījaba 32

1 Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.

2 Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.

3 Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.

4 Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.

5 Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.

6 Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.

7 Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.

8 Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.

9 Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.

10 Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.

11 Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.

12 Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.

13 Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.

14 Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -

15 Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.

16 Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.

17 Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.

18 Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.

19 Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.

20 Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.

21 Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.

22 Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.