Ījaba 32
1 Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.
Da nu hine tre Mænd ikke mere svarede Job, fordi han var retfærdig i sine egne Øjne,
2 Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.
blussede Vreden op i Buziten Elihu, Barak'els Søn, af Rams Slægt. På Job vrededes han, fordi han gjorde sig retfærdigere end Gud,
3 Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.
og på hans tre Venner, fordi de ikke fandt noget Svar og dog dømte Job skyldig.
4 Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.
Elihu havde ventet, så længe de talte med Job, fordi de var ældre end han;
5 Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.
men da han så, at de tre Mænd intet havde at svare, blussede hans Vrede op;
6 Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.
og Buziten Elihu, Barak'els Søn, tog til Orde og sagde: Ung af Dage er jeg, og I er gamle Mænd, derfor holdt jeg mig tilbage, angst for at meddele eder min Viden;
7 Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.
jeg tænkte: "Lad Alderen tale og Årenes Mængde kundgøre Visdom!"
8 Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.
Dog Ånden, den er i Mennesket, og den Almægtiges Ånde giver dem Indsigt;
9 Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.
de gamle er ikke altid de kloge, Oldinge ved ej altid, hvad Ret er;
10 Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
derfor siger jeg: Hør mig, lad også mig komme frem med min Viden!
11 Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.
Jeg biede på, at I skulde tale, lyttede efter forstandige Ord, at I skulde finde de rette Ord;
12 Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.
jeg agtede nøje på eder; men ingen af eder gendrev Job og gav Svar på hans Ord.
13 Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.
Sig nu ikke: "Vi stødte på Visdom, Gud må fælde ham, ikke et Menneske!"
14 Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -
Mod mig har han ikke rettet sin Tale, og med eders Ord vil jeg ikke svare ham.
15 Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.
De blev bange, svarer ej mer, for dem slap Ordene op.
16 Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.
Skal jeg tøve, fordi de tier og står der uden at svare et Ord?
17 Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
Også jeg vil svare min Del, også jeg vil frem med min Viden!
18 Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.
Thi jeg er fuld af Ord, Ånden i mit Bryst trænger på;
19 Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.
som tilbundet Vin er mit Bryst, som nyfyldte Vinsække nær ved at sprænges;
20 Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.
tale vil jeg for at få Luft, åbne mine Læber og svare.
21 Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.
Forskel gør jeg ikke og smigrer ikke for nogen;
22 Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.
thi at smigre bruger jeg ikke, snart rev min Skaber mig ellers bort!
