< Ījaba 31 >

1 Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti.
Hice un pacto con mis ojos. ¿Cómo podría entonces fijar mi mirada en una doncella?
2 Bet kādu daļu Dievs man dod no augšienes, jeb kādu mantību tas Visuvarenais no debesīm?
¿Cuál sería la recompensa de ʼEloah desde arriba o la herencia de ʼEL-Shadday desde las alturas?
3 Vai netaisnam nepienākas nelaime un ļauna darītājam nedienas?
¿No es la calamidad para el perverso, y el desastre para los que obran iniquidad?
4 Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš neskaita visus manus soļus?
¿No observa Él mis caminos y cuenta todos mis pasos?
5 Ja esmu dzinis netaisnību un mana kāja steigusies uz nelietību, -
Si anduve con vanidad y mi pie se apresuró al engaño,
6 Lai Viņš mani nosver taisnā svaru kausā, tad Dievs atzīs manu nenoziedzību.
sea yo pesado en balanza justa, y conozca ʼEloah a mi integridad.
7 Ja mani soļi no ceļa noklīduši, un mana sirds dzinusies pakaļ manām acīm, ja kas pielipis pie manām rokām:
Si mi paso se apartó del camino, mi corazón se fue tras mis ojos o si alguna mancha se pegó a mis manos,
8 Tad lai es sēju, un cits to ēd, un mani iedēsti lai top izsakņoti.
siembre yo y coma otro. Sea arrancada mi cosecha.
9 Ja mana sirds ļāvās apmānīties sievas dēļ un ja esmu glūnējis pie sava tuvākā durvīm,
Si mi corazón fue seducido por una mujer y aceché a la puerta de mi prójimo,
10 Tad lai mana sieva maļ citam, un svešs lai pie tās pieglaužas.
muela mi esposa para otro y sobre ella se encorven otros.
11 Jo šī ir negantība un noziegums priekš tiesnešiem.
Porque eso sería una lujuriosa perversidad y una iniquidad castigada por los jueces,
12 Jo tas ir uguns, kas rij līdz pašai ellei un būtu izsakņojis visu manu padomu. (questioned)
un fuego que consume hasta el Abadón, que arrancaría toda mi hacienda.
13 Ja esmu nicinājis sava kalpa vai savas kalpones tiesu, kad tiem kas bija pret mani:
Si menosprecié el derecho de mi esclavo o de mi esclava, cuando ellos tenían una queja contra mí,
14 Ko es tad varētu darīt, kad tas stiprais Dievs celtos, un kad Viņš meklētu, ko es varētu atbildēt?
¿qué haré cuando ʼEL me levante? ¿Qué le responderé cuando me llame a cuentas?
15 Vai Tas, kas mani radījis mātes miesās, nav radījis viņu arīdzan? Vai Tas pats mūs miesās nav sataisījis(viena veida)?
El que me formó en el vientre, ¿no lo formó también a él? ¿No nos formó el mismo en la matriz?
16 Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,
Si estorbé el anhelo de los pobres o hice desfallecer los ojos de la viuda,
17 Ja esmu ēdis savu kumosu viens pats, tā ka bāriņš no tā arī nebūtu ēdis, -
o comí mi bocado a solas y el huérfano no comió de él,
18 Jo no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes miesām es viņu esmu žēlojis, -
aunque desde mi juventud creció conmigo como con un padre y lo guié desde el seno materno,
19 Ja esmu redzējis kādu bojā ejam, kam drēbju nebija, un ka nabagam nebija apsega;
si vi a algún vagabundo sin ropas o algún menesteroso sin algo con lo cual cubrirse,
20 Ja viņa gurni man nav pateikušies, kad viņš bija sasilis no manu jēru ādām;
y sus órganos internos no me bendijeron al calentarse con el vellón de mis ovejas,
21 Ja savu roku esmu pacēlis pret bāriņu, kad es redzēju savu palīgu vārtos:
si alcé mi mano contra el huérfano cuando me vi apoyado en la puerta,
22 Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
despréndase mi brazo del hombro y descoyúntese mi brazo de su hueso.
23 Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.
Porque temo el castigo de ʼEL, pues ante su majestad nada puedo hacer.
24 Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums;
Si fijé mi confianza en el oro y al metal precioso dije: Tú eres mi esperanza,
25 Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
si me complací por mis grandes riquezas y porque mi mano ganó mucho,
26 Ja saules gaišumu esmu uzlūkojis, kad tas spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja,
si miré al sol resplandeciente o a la luna que se desplazaba en su esplendor,
27 Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
si mi corazón fue seducido en secreto y mi boca les envió un beso con la mano,
28 Tas arī būtu noziegums priekš tiesnešiem, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
también sería iniquidad digna de castigo, por negar al ʼEL que está en lo alto.
29 Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma.
¿Me alegré de la ruina del que me aborrecía o salté de júbilo porque el mal cayó sobre él?
30 Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, -
¡No! Nunca dejé que mi boca pecara, ni al maldecir al enemigo, ni al hacer una imprecación para que muriera.
31 Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
Decían los esclavos de mi casa: ¿Quién no se sació con su carne?
32 Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi -
El forastero no pasaba la noche en la calle. Yo abría mis puertas al viajero.
33 Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī
Si encubrí mis transgresiones como Adán y oculté la iniquidad en mi seno
34 Ka man bija bail no tā lielā pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm -
por temor a la muchedumbre, o porque el desprecio de la gente me intimidó y no salí a la puerta.
35 Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis!
¡Ojalá me escuchara! ¡Ciertamente aquí está mi firma! ¡Que ʼEL-Shadday me responda!
36 Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
Ciertamente lo llevaría sobre mi hombro y me lo ataría a la cabeza como una corona.
37 Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
Le rendiría cuenta de todos mis pasos, y como a un príncipe me acercaría ante Él.
38 Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
Si mi tierra clama contra mí y lloran sus surcos junto a ella,
39 Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties:
si comí su fruto sin pagar o afligí a sus labradores,
40 Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.
crezcan abrojos en lugar de trigo y cizaña en vez de cebada. Aquí terminan las palabras de Job.

< Ījaba 31 >