Ījaba 31
1 Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti.
Sklenil sem zavezo s svojimi očmi. Zakaj naj bi potem mislil na devico?
2 Bet kādu daļu Dievs man dod no augšienes, jeb kādu mantību tas Visuvarenais no debesīm?
Kajti kakšen delež od Boga je od zgoraj? In kakšna dediščina od Vsemogočnega od zgoraj?
3 Vai netaisnam nepienākas nelaime un ļauna darītājam nedienas?
Mar ni uničenje za zlobne? In posebna kazen za delavce krivičnosti?
4 Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš neskaita visus manus soļus?
Mar on ne vidi mojih poti in šteje vse moje korake?
5 Ja esmu dzinis netaisnību un mana kāja steigusies uz nelietību, -
Če sem hodil z ničnostjo ali če je moje stopalo hitelo k prevari,
6 Lai Viņš mani nosver taisnā svaru kausā, tad Dievs atzīs manu nenoziedzību.
naj bom stehtan na pravilni tehtnici, da Bog lahko spozna mojo neokrnjenost.
7 Ja mani soļi no ceļa noklīduši, un mana sirds dzinusies pakaļ manām acīm, ja kas pielipis pie manām rokām:
Če se je moj korak obrnil iz poti in je moje srce hodilo za mojimi očmi in če se je kakršenkoli madež prilepil na moje roke,
8 Tad lai es sēju, un cits to ēd, un mani iedēsti lai top izsakņoti.
potem naj jaz sejem in naj drug jé. Da, naj bo moje potomstvo izkoreninjeno.
9 Ja mana sirds ļāvās apmānīties sievas dēļ un ja esmu glūnējis pie sava tuvākā durvīm,
Če je bilo moje srce zavedeno z žensko, ali če sem prežal pri vratih svojega soseda,
10 Tad lai mana sieva maļ citam, un svešs lai pie tās pieglaužas.
potem naj moja žena melje drugemu in naj se drugi sklanjajo nadnjo.
11 Jo šī ir negantība un noziegums priekš tiesnešiem.
Kajti to je grozoten zločin. Da, to je krivičnost, ki naj se kaznuje s sodniki.
12 Jo tas ir uguns, kas rij līdz pašai ellei un būtu izsakņojis visu manu padomu. (questioned)
Kajti to je ogenj, ki použiva v uničenje in bi izkoreninil ves moj donos.
13 Ja esmu nicinājis sava kalpa vai savas kalpones tiesu, kad tiem kas bija pret mani:
Če sem preziral zadevo svojega sluga ali svoje dekle, ko so se pričkali z menoj,
14 Ko es tad varētu darīt, kad tas stiprais Dievs celtos, un kad Viņš meklētu, ko es varētu atbildēt?
kaj bom potem storil, ko se dvigne Bog? In ko on obiskuje, kaj naj mu odgovorim?
15 Vai Tas, kas mani radījis mātes miesās, nav radījis viņu arīdzan? Vai Tas pats mūs miesās nav sataisījis(viena veida)?
Mar ni on, ki me je naredil v maternici, naredil njega? Ali naju ni eden oblikoval v maternici?
16 Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,
Če sem uboge zadržal pred njihovo željo, ali očem vdove storil, da opešajo,
17 Ja esmu ēdis savu kumosu viens pats, tā ka bāriņš no tā arī nebūtu ēdis, -
ali sem sam pojedel svoj grižljaj in osiroteli ni jedel od njega
18 Jo no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes miesām es viņu esmu žēlojis, -
(kajti od moje mladosti je bil vzgajan z menoj kakor z očetom in usmerjal sem jo od maternice svoje matere),
19 Ja esmu redzējis kādu bojā ejam, kam drēbju nebija, un ka nabagam nebija apsega;
če sem gledal kogarkoli giniti zaradi pomanjkanja obleke ali kateregakoli revnega brez pokrivala,
20 Ja viņa gurni man nav pateikušies, kad viņš bija sasilis no manu jēru ādām;
če me njegova ledja niso blagoslovila in če ni bil ogret z runom moje ovce;
21 Ja savu roku esmu pacēlis pret bāriņu, kad es redzēju savu palīgu vārtos:
če sem povzdignil svojo roko zoper osirotelega, ko sem videl svojo pomoč v velikih vratih,
22 Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
potem naj moj laket pade od moje lopatice in moj laket [naj] bo odlomljen od kosti.
23 Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.
Kajti uničenje od Boga mi je bilo strahota in zaradi razloga njegovega visočanstva ne bi mogel zdržati.
24 Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums;
Če sem zlato naredil za svoje upanje ali sem čistemu zlatu rekel: › Ti si moje zaupanje, ‹
25 Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
če sem se veselil, ker je bilo moje premoženje veliko in ker je moja roka veliko pridobila,
26 Ja saules gaišumu esmu uzlūkojis, kad tas spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja,
če sem pogledal sonce, ko je sijalo ali luno hoditi v sijaju
27 Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
in je bilo moje srce skrivno premamljeno, oziroma so moja usta poljubila mojo roko?
28 Tas arī būtu noziegums priekš tiesnešiem, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
Tudi to bi bila krivičnost, da bi bil kaznovan od sodnika, kajti jaz bi zanikal Boga, ki je zgoraj.
29 Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma.
Če sem se veselil ob uničenju tistega, ki me je sovražil ali sem se povzdignil, ko ga je našlo zlo,
30 Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, -
niti svojim ustom nisem dopustil, da grešijo z želenjem prekletstva njegovi duši.
31 Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
Če možje mojega šotora niso rekli: ›Oh, da bi imeli njegovo meso! Ne moremo biti zadovoljni.‹
32 Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi -
Tujec ni prenočeval na ulici, temveč sem svoja vrata odprl popotniku.
33 Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī
Če sem svoje prestopke pokril kakor Adam, s skrivanjem svoje krivičnosti v svojem naročju,
34 Ka man bija bail no tā lielā pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm -
ali sem se bal velike množice, ali me straši zaničevanje družin, da sem molčal in nisem šel izpred vrat?
35 Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis!
Oh, da bi me nekdo poslušal! Glej, moja želja je, da bi mi Vsemogočni odgovoril in da bi moj nasprotnik napisal knjigo.
36 Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
Zagotovo bi to vzel na svojo ramo in si to privezal kot krono.
37 Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
Prikazal bi mu število mojih korakov. Kakor princ bi šel blizu k njemu.
38 Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
Če moja dežela joka zoper mene ali da se njene brazde podobno pritožujejo,
39 Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties:
če sem brez denarja pojedel njene sadove ali sem njenim lastnikom povzročil, da izgubijo svoje življenje,
40 Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.
naj osat raste namesto pšenice in smrdljiv plevel namesto ječmena.« Jobove besede so končane.
