Ījaba 31
1 Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti.
A covenant I made for mine eyes, And what — do I attend to a virgin?
2 Bet kādu daļu Dievs man dod no augšienes, jeb kādu mantību tas Visuvarenais no debesīm?
And what [is] the portion of God from above? And the inheritance of the Mighty from the heights?
3 Vai netaisnam nepienākas nelaime un ļauna darītājam nedienas?
Is not calamity to the perverse? And strangeness to workers of iniquity?
4 Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš neskaita visus manus soļus?
Doth not He see my ways, And all my steps number?
5 Ja esmu dzinis netaisnību un mana kāja steigusies uz nelietību, -
If I have walked with vanity, And my foot doth hasten to deceit,
6 Lai Viņš mani nosver taisnā svaru kausā, tad Dievs atzīs manu nenoziedzību.
He doth weigh me in righteous balances, And God doth know my integrity.
7 Ja mani soļi no ceļa noklīduši, un mana sirds dzinusies pakaļ manām acīm, ja kas pielipis pie manām rokām:
If my step doth turn aside from the way, And after mine eyes hath my heart gone, And to my hands cleaved hath blemish,
8 Tad lai es sēju, un cits to ēd, un mani iedēsti lai top izsakņoti.
Let me sow — and another eat, And my products let be rooted out.
9 Ja mana sirds ļāvās apmānīties sievas dēļ un ja esmu glūnējis pie sava tuvākā durvīm,
If my heart hath been enticed by woman, And by the opening of my neighbour I laid wait,
10 Tad lai mana sieva maļ citam, un svešs lai pie tās pieglaužas.
Grind to another let my wife, And over her let others bend.
11 Jo šī ir negantība un noziegums priekš tiesnešiem.
For it [is] a wicked thing, and a judicial iniquity;
12 Jo tas ir uguns, kas rij līdz pašai ellei un būtu izsakņojis visu manu padomu. (questioned)
For a fire it [is], to destruction it consumeth, And among all mine increase doth take root,
13 Ja esmu nicinājis sava kalpa vai savas kalpones tiesu, kad tiem kas bija pret mani:
If I despise the cause of my man-servant, And of my handmaid, In their contending with me,
14 Ko es tad varētu darīt, kad tas stiprais Dievs celtos, un kad Viņš meklētu, ko es varētu atbildēt?
Then what do I do when God ariseth? And when He doth inspect, What do I answer Him?
15 Vai Tas, kas mani radījis mātes miesās, nav radījis viņu arīdzan? Vai Tas pats mūs miesās nav sataisījis(viena veida)?
Did not He that made me in the womb make him? Yea, prepare us in the womb doth One.
16 Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,
If I withhold from pleasure the poor, And the eyes of the widow do consume,
17 Ja esmu ēdis savu kumosu viens pats, tā ka bāriņš no tā arī nebūtu ēdis, -
And I do eat my morsel by myself, And the orphan hath not eat of it,
18 Jo no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes miesām es viņu esmu žēlojis, -
(But from my youth He grew up with me as [with] a father, And from the belly of my mother I am led.)
19 Ja esmu redzējis kādu bojā ejam, kam drēbju nebija, un ka nabagam nebija apsega;
If I see [any] perishing without clothing, And there is no covering to the needy,
20 Ja viņa gurni man nav pateikušies, kad viņš bija sasilis no manu jēru ādām;
If his loins have not blessed me, And from the fleece of my sheep He doth not warm himself,
21 Ja savu roku esmu pacēlis pret bāriņu, kad es redzēju savu palīgu vārtos:
If I have waved at the fatherless my hand, When I see in [him] the gate of my court,
22 Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
My shoulder from its blade let fall, And mine arm from the bone be broken.
23 Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.
For a dread unto me [is] calamity [from] God, And because of His excellency I am not able.
24 Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums;
If I have made gold my confidence, And to the pure gold have said, 'My trust,'
25 Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
If I rejoice because great [is] my wealth, And because abundance hath my hand found,
26 Ja saules gaišumu esmu uzlūkojis, kad tas spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja,
If I see the light when it shineth, And the precious moon walking,
27 Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
And my heart is enticed in secret, And my hand doth kiss my mouth,
28 Tas arī būtu noziegums priekš tiesnešiem, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
It also [is] a judicial iniquity, For I had lied to God above.
29 Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma.
If I rejoice at the ruin of my hater, And stirred up myself when evil found him,
30 Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, -
Yea, I have not suffered my mouth to sin, To ask with an oath his life.
31 Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
If not — say ye, O men of my tent, 'O that we had of his flesh, we are not satisfied.'
32 Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi -
In the street doth not lodge a stranger, My doors to the traveller I open.
33 Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī
If I have covered as Adam my transgressions, To hide in my bosom mine iniquity,
34 Ka man bija bail no tā lielā pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm -
Because I fear a great multitude, And the contempt of families doth affright me, Then I am silent, I go not out of the opening.
35 Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis!
Who giveth to me a hearing? lo, my mark. The Mighty One doth answer me, And a bill hath mine adversary written.
36 Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
If not — on my shoulder I take it up, I bind it a crown on myself.
37 Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
The number of my steps I tell Him, As a leader I approach Him.
38 Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
If against me my land doth cry out, And together its furrows weep,
39 Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties:
If its strength I consumed without money, And the life of its possessors, I have caused to breathe out,
40 Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.
Instead of wheat let a thorn go forth, And instead of barley a useless weed! The words of Job are finished.
