Ījaba 30
1 Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
“Nanso seesei wɔsere me, nnipa a manyini sene wɔn, na wɔn agyanom mfata sɛ wɔne me nnwan ho nkraman tena.
2 Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
Mfasoɔ bɛn na wɔn nsa mu ahoɔden wɔ ma me, ɛberɛ a wɔn ahoɔden afiri wɔn mu?
3 No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
Ohia ne ɛkɔm ama wɔn ho atete, wɔnante asase wesee ne asase bonini so anadwo.
4 Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
Wɔboaboaa nkyenhahan ano wɔ nkyɛkyerɛ mu, na wɔde ɛserɛ so nnua nhini yɛɛ wɔn aduane.
5 No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
Wɔn mfɛfoɔ pamoo wɔn firii wɔn mu, na wɔhuroo wɔn sɛ akorɔmfoɔ.
6 Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
Wɔhyɛɛ wɔn ma wɔtenaa nsuka a emu awo, abotan ne ɛfam ntokuro mu.
7 Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
Wɔsuu sɛ mfunumu wɔ wiram na wɔfoforee so wɔ ɔdɔtɔ ase.
8 Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
Ekuo a wɔmfra na wɔnni din, wɔpam wɔn firii asase no so.
9 Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
“Na ɛnnɛ yi wɔn mmammarima de dwom bɔ me akutia; mayɛ abusudeɛ wɔ wɔn mu.
10 Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
Wɔkyiri me na wɔnnka mma me ho; wɔmmfɛre sɛ wɔtete ntasuo gu mʼanim.
11 Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
Afei a Onyankopɔn abubu me tadua na ɔde amanehunu aba me so yi, wɔyɛ deɛ wɔpɛ wɔ mʼanim.
12 Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
Abusuakuo no to hyɛ me so wɔ me nifa so; wɔsum me nan mfidie, na wɔsisi apie tia me.
13 Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
Wɔsisi mʼakwan; na wɔnya me sɛe me na obiara mmoa me.
14 Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
Wɔba te sɛ deɛ wɔfiri ntokuro a ano abae mu; wɔnam mmubuiɛ no mu munimuni ba.
15 Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
Ahunahuna ma me ho dwiri me; mʼanimuonyam atu kɔ sɛdeɛ mframa abɔ agu, me banbɔ atu ayera sɛ omununkum.
16 Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
“Na seesei, me nkwa resa; na amanehunu nna akyekyere me.
17 Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
Anadwo wowɔ me nnompe mu; ɔyea a ɛwe me no nnyae.
18 Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
Onyankopɔn firi ne tumi mu yɛ sɛ aduradeɛ ma me; ɔmia me te sɛ mʼatadeɛ kɔn.
19 Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
Ɔto me twene atɛkyɛ mu na ɔma me yɛ sɛ mfuturo ne nsõ.
20 Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
“Ao Onyankopɔn, mesu mefrɛ wo, nanso wommua me. Mesɔre gyina, nanso wohwɛ me kɛkɛ.
21 Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
Woba me so anibereɛ so; wode wʼabasa mu tumi to hyɛ me so.
22 Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
Wohwim me na wode mframa pia me; wodankyidankyi me wɔ ahum mu.
23 Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
Menim sɛ wode me bɛkɔ owuo mu, baabi a woahyɛ ama ateasefoɔ nyinaa.
24 Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
“Ampa ara obiara mfa ne nsa nka onipa a ɔrebrɛ ɛberɛ a ɔresu pɛ mmoa wɔ nʼamanehunu mu.
25 Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
Mansu amma wɔn a wɔwɔ ɔhaw mu anaa? Me kra werɛ anho amma ahiafoɔ anaa?
26 Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
Nanso ɛberɛ a mʼani da papa so no, bɔne baeɛ; ɛberɛ a mepɛɛ hann no, esum na ɛduruuɛ.
27 Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
Meyafunu mu a ɛwowɔ me no nnyae da; na nna a amanehunu wɔ mu da mʼanim.
28 Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
Menenam a mabiri a ɛnyɛ sɛ owia na ahye me; megyina adwaberem na mesu pɛ mmoa.
29 Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
Madane nnompo nuabarima, me ne apatuo na ɛbɔ.
30 Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
Me honam ani abiri na ɛhwanehwane; huraeɛ ama me ho adɔ.
31 Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
Me sankuo bɔ kwadwom, na mʼatɛntɛbɛn ma agyaadwotwa nnyegyeɛ.
