Ījaba 30
1 Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
“Asi zvino vanondiseka, varume vaduku kwandiri, vane madzibaba andaishora zvokuti handaivaisa pakati pembwa dzinofudza makwai angu.
2 Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
Ko, simba ramaoko avo raizondibatsirei, sezvo simba ravo rakanga rapera?
3 No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
Vapererwa nokuda kwokushayiwa uye nenzara, vakadzivaira usiku munyika yakaoma, mumatongo nomunyika yakaparara.
4 Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
Vakaunganidza miriwo inovavira kubva mumakwenzi, uye zvokudya zvavo zvakanga zviri mudzi womuti womurara.
5 No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
Vakabviswa pakati pavanhu vokwavo, vachitukwa kunge vakanga vari mbavha.
6 Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
Vakamanikidzwa kuti vagare mukati mehova dzakaoma, pakati pamatombo nomumakomba, muvhu.
7 Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
Vakarira samakwai pakati pamakwenzi, uye vakamanikidzana pasi porukato.
8 Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
Vakanga vari vanhu vakazvidzika vasina zita, vakadzingwa kubva munyika.
9 Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
“Uye zvino vanakomana vavo vanondiseka munziyo; ndava shumo pakati pavo.
10 Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
Vanondisema uye vanomira kure neni; havazezi kundipfira mate kumeso.
11 Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
Sezvo zvino Mwari akatsudunura uta hwangu uye akanditambudza, havazvidzori pamberi pangu.
12 Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
Kurudyi rwangu rudzi runondirwisa; vanoisira makumbo angu misungo, vanovaka michinjiziri yokurwa neni.
13 Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
Vanoparadza mugwagwa wangu; vanobudirira pakundiparadza, pasina munhu anovabatsira.
14 Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
Vanofamba zvavo kunge vanopinda napakakoromoka; pakati pamatongo vanongopinda zvavo.
15 Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
Zvinotyisa zvinondibata; kukudzwa kwangu kwabviswa sokunge nemhepo, kuchengetedzeka kwangu kwapera segore.
16 Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
“Uye zvino upenyu hwangu hwava kuguma; mazuva okutambudzika anondibata.
17 Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
Usiku hunobaya mapfupa angu; zvinondiruma-ruma zvinorwadza hazvizorori.
18 Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
Nesimba rake guru Mwari anova chipfeko kwandiri; anondisunga somutsipa wenguo yangu.
19 Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
Anondikanda mumatope, uye ndava seguruva namadota.
20 Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
“Ndinochema kwamuri, imi Mwari, asi hamundipinduri; ndinosimuka, asi munongonditarisa zvenyu.
21 Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
Munondishandukira noutsinye; munondirova nesimba roruoko rwenyu.
22 Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
Munondibvuta mondidzingira pamberi pemhepo; munonditenderedza mudutu.
23 Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
Ndinoziva kuti muchandiburutsa muchindiendesa kurufu, kunzvimbo yakatsaurirwa vapenyu vose.
24 Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
“Zvirokwazvo, hakuna munhu anobata munhu ari kushushikana paanochemera rubatsiro pakutambudzika kwake.
25 Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
Ko, handina kuchema nokuda kwevaitambura here? Ko, mweya wangu hauna kuva neshungu pamusoro pavarombo here?
26 Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
Kunyange zvakadaro, pandakanga ndakarindira zvakanaka, zvakaipa zvakasvika; pandakatarisira chiedza, ipapo rima rakasvika.
27 Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
Kumonyoroka kwoura hwangu hakumbomiri; mazuva okutambudzika anondivinga.
28 Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
Ndinodzungaira ndichisvibiswa, asi kwete nezuva; ndinosimuka pakati peungano ndichichemera rubatsiro.
29 Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
Ndava hama yamakava, neshamwari yamazizi.
30 Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
Ganda rangu riri kusviba uye riri kufunuka; muviri wangu unopisa nefivha.
31 Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
Mbira dzangu dzava kungoridza nziyo dzokuchema, uye nyere yangu nziyo dzokuungudza.
