Ījaba 30

1 Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.

Inaianei ia e kataina mai ana ahau e te hunga tamariki rawa i ahau, e te hunga kihai nei ahau i whakaae kia uru o ratou matua ki roto ki nga kuri o taku kahui.

2 Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.

Ae ra, hei aha maku te kaha o o ratou ringa? He hanga pirau nei hoki to ratou koroheketanga.

3 No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.

Tupuhi ana ratou i te rawakore, i te hemokai; e ngau ana ratou i te oneone pakapaka, i roto i te pouritanga o te tuhea, o te ururua.

4 Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.

E whawhaki ana ratou i nga marou i roto o nga rakau ririki; a ko nga pakiaka hunipa hei kai ma ratou.

5 No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.

He mea pei atu ratou i roto i nga tangata; e karangarangatia ana ratou ano he tahae.

6 Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.

Me noho rawa atu ratou i nga kapiti o nga awaawa, i nga waro o te whenua, i nga kamaka.

7 Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,

Tangi a kaihe ana ratou i roto i nga rakau ririki; huihuia ana ratou ki raro i nga ongaonga.

8 Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!

He tamariki ratou na nga kuware, ae ra, he tamariki na te hunga ingoakore; he hunga i patua atu i runga i te whenua.

9 Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.

Inaianei ia kua waiho ahau hei waiata ma ratou, ae, hei whakatauki ma ratou.

10 Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.

E whakarihariha mai ana ratou ki ahau, e neke rawa atu ana i ahau, a kahore e kaiponuhia e ratou te huware ki toku mata.

11 Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.

Kua oti hoki tana aho te wewete e ia, a e whakatupuria kinotia ana ahau e ia, a kua tukua e ratou te paraire i toku aroaro.

12 Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.

I te taha ki matau ka ara te marea; taia ana e ratou oku waewae, a akina ana nga ara o a ratou whakangaromanga ki ahau.

13 Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.

E taka kino ana ratou i toku ara, e whakatupu ana i te he moku, a kahore he hoa mahi mo ratou.

14 Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.

Rite tonu ki te wai nui e pakaru mai ana to ratou haerenga mai: i taua whakangaromanga nei, huri mai ana ratou ki runga ki ahau:

15 Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.

Kua tahuri mai nga whakawehi ki ahau, e aru ana ratou i toku whakaaro rangatira ano he hau; ko te whakahauora moku, pahemo ke ana ano he kapua.

16 Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.

Na inaianei kua maringi toku wairua i roto i ahau: mau pu ahau i nga ra o te tangi.

17 Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.

I te po e werohia ana oku wheua i roto i ahau; kahore hoki he okiokinga o nga mamae e ngau nei i ahau.

18 Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.

He kaha nui no toku mate i ahua ke ai toku kakahu; e awhi nei i ahau, e penei ana me te whiri o toku koti.

19 Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.

Kua maka ahau e ia ki te paru, kua rite ahau ki te puehu, ki te pungarehu.

20 Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.

E tangi ana ahau ki a koe, heoi kahore koe e whakao mai ki ahau; e tu ana, heoi ka titiro kau mai koe ki ahau.

21 Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.

Kua huri ke, kua kino tau mahi ki ahau: ko te kaha o tou ringa kei te tukino i ahau.

22 Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.

Kua hapainga ake ahau e koe ki te hau, a meinga ana tera e koe hei hoiho moku; a whakamotitia iho ahau e koe i roto i te tupuhi.

23 Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.

E mohio ana hoki ahau tera ahau e kawea e koe ki te mate, ki te whare hoki i whakaritea mo te hunga ora katoa.

24 Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.

E kore ano ia tona ringa e totoro iho ki te urupa; ahakoa hei mate mona ka mea ia ki te karanga, he whakaaro ki enei mea.

25 Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?

Kihai ianei ahau i tangi ki te tangata he mate nei tona? kihai ranei toku wairua i pouri ki te rawakore?

26 Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.

I ahau i tatari ai ki te pai, heoi kua tae mai te kino; tumanako atu ana ahau ki te marama, heoi kua tae mai te pouri.

27 Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.

Ko oku whekau, me te mea e koropupu ana, te ata takoto; haukotia mai ana ahau e nga ra o te tangi.

28 Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.

E haereere pouri ana ahau, kahore he ra; ko taku whakatikanga ake i roto i te whakaminenga, ka karanga awhina.

29 Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.

Hei teina ahau ki nga tarakona, hei hoa mo nga ruru.

30 Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.

Ko toku kiri mangu tonu, e ngahoro ana i ahau, kaia ana oku wheua i te wera.

31 Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.

No reira i tahuri ke ai taku hapa ki te tangi, me taku okana ki te reo o te hunga e uhunga ana.