Ījaba 30
1 Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
然るに今は我よりも年少き者等われを笑ふ 彼等の父は我が賤しめて群の犬と並べ置くことをもせざりし者なり
2 Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
またかれらの手の力もわれに何の用をかなさん 彼らは其氣力すでに衰へたる者なり
3 No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
かれらは缺乏と饑とによりて痩おとろへ 荒かつ廢れたる暗き野にて乾ける地を咬む
4 Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
すなはち灌木の中にて藜を摘み苕の根を食物となす
5 No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
彼らは人の中より逐いださる 盜賊を追ふがごとくに人かれらを追て呼はる
6 Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
彼等は懼ろしき谷に住み 土坑および磐穴に居り
7 Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
灌木の中に嘶なき 荊棘の下に偃す
8 Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
彼らは愚蠢なる者の子 卑むべき者の子にして國より撃いださる
9 Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
しかるに今は我かれらの歌謠に成り 彼らの嘲哢となれり
10 Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
かれら我を厭ふて遠く我を離れ またわが面に唾することを辭まず
11 Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
神わが綱を解て我をなやましたまへば彼等もわが前にその韁を縱せり
12 Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
この輩わが右に起あがり わが足を推のけ我にむかひて滅亡の路を築く
13 Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
彼らは自ら便なき者なれども尚わが逕を毀ち わが滅亡を促す
14 Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
かれらは石垣の大なる崩口より入がごとくに進み來り 破壞の中にてわが上に乗かかり
15 Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
懼ろしき事わが身に臨み 風のごとくに我が尊榮を吹はらふ わが福祿は雲のごとくに消失す
16 Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
今はわが心われの衷に鎔て流れ 患難の日かたく我を執ふ
17 Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
夜にいれば我骨刺れて身を離る わが身を噬む者つひに休むこと無し
18 Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
わが疾病の大なる能によりてわが衣服は醜き樣に變り 裏衣の襟の如くに我身に固く附く
19 Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
神われを泥の中に投こみたまひて我は塵灰に等しくなれり
20 Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
われ汝にむかひて呼はるに汝答へたまはず 我立をるに 汝只われをながめ居たまふ
21 Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
なんぢは我にむかひて無情なりたまひ 御手の能力をもて我を攻撃たまふ
22 Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
なんぢ我を擧げ風の上に乗て負去しめ 大風の音とともに消亡しめたまふ
23 Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
われ知る汝はわれを死に歸らしめ一切の生物の終に集る家に歸らしめたまはん
24 Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
かれは必ず荒垤にむかひて手を舒たまふこと有じ 假令人滅亡に陷るとも是等の事のために號呼ぶことをせん
25 Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
苦みて日を送る者のために我哭ざりしや 貧しき者のために我心うれへざりしや
26 Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
われ吉事を望みしに凶事きたり 光明を待しに黑暗きたれり
27 Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
わが膓沸かへりて安からず 患難の日我に追及ぬ
28 Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
われは日の光を蒙らずして哀しみつつ歩き 公會の中に立て助を呼もとむ
29 Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
われは山犬の兄弟となり 駝鳥の友となれり
30 Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
わが皮は黑くなりて剥落ち わが骨は熱によりて焚け
31 Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
わが琴は哀の音となり わが笛は哭の聲となれり
