Ījaba 30
1 Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
A NO hoi, ua henehene mai ia'u ka poe opiopio ia'u, Ka poe nona na makuakane a'u i hoowahawaha ai, Aole e hoonoho pu me na ilio o ka'u poe hipi.
2 Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
Oia hoi, o ka ikaika o ko lakou lima heaha ia ia'u, Ka mea i pau ka ikaika?
3 No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
No ka ilihune a no ka pololi ua wiwi lakou; Holo lakou i ka waonahele, I ka po he mehameha a neoneo.
4 Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
Uhuki lakou i ka maluha ma ka nahelehele, A me ke aa o ka laau iunipera i ai na lakou.
5 No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
Maiwaena mai o kanaka ua hookukeia'ku lakou; Kahea nui aku mahope o lakou e like me lakou i ka aihue;
6 Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
Maloko o na awawa weliweli e noho ai lakou, Maloko o na lua o ka honua a me na pohaku.
7 Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
Mawaena o ka nahelehele, me he hoki la lakou i uwe ai, Malalo o ka laau kuku lakou i hoakoakoa ai.
8 Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
He poe keiki a kanaka lapuwale, He poe keiki a kanaka inoa ole; Ua hookukeia lakou mai ka aina aku.
9 Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
Ano hoi, ua lilo au i mea e mele ai lakou; A ua lilo hoi au no lakou i mea e olelo nane ai.
10 Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
Ua hoopailua lakou ia'u, a holo mamao lakou mai o'u aku la, Aole lakou i uumi i ke kuha mai i kuu maka.
11 Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
No ka mea, ua kuu aku ia i kona kaulawaha, a ua hookaumaha mai ia'u; Ua kuu aku hoi lakou i ke kaulawaha imua o'u.
12 Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
Ma ka akau ku mai ka poe opio, a hoonee aku i kuu wawae, Hoouka ae lakou i na alanui no kuu make.
13 Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
Ua hana ino lakou i kuu ala, Ua kokua lakou i kuu hina ana; Aohe o lakou kokua.
14 Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
Hele mai lakou me he poha nui mai la: Ma kahi nahae, hookaa mai la lakou maluna o'u.
15 Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
Ua hiki mai na mea hooweliweli maluna o'u: Hoomaau lakou i kuu lokomaikai e like me ka makani; A me he ao la, ke hele aku nei kuu pomaikai.
16 Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
Ano hoi ua nininiia kuu uhane iloko o'u, Ua lalau mai na la kaumaha ia'u.
17 Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
I ka po ua oia kuu mau iwi iloko o'u; Aole i maha kuu mau eha aai.
18 Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
No ka ikaika loa o kuu mai, ua ano e kuu aahu; Ua puliki mai ia'u e like me ka a-i o kuu kapakomo.
19 Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
Ua hoolei mai oia ia'u iloko o ka nenelu, A ua like au me ka lepo a me ka lehu.
20 Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
Ua uwe aku au ia oe, aole oe i hoolohe mai ia'u; A ku au iluna, aole oe i manao mai ia'u.
21 Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
Ua lilo oe i enemi no'u, Me ka ikaika o kou lima i hahai mai oe ia'u.
22 Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
Ua kaikai oe ia'u, A hooholo no oe ia'u maluna o ka makani; Ua hooheehee mai hoi ia'u a hoomakau mai.
23 Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
No ka mea, ua ike no au e hoihoi aku oe ia'u i ka make, A i ka hale e akoakoa ai ka poe a pau e ola ana.
24 Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
Aka, he mea ole ka pule, ke kikoo mai ia i kona lima, Ina e uwe lakou iloko o kona luku ana.
25 Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
Aole anei au i uwe i kona la pilikia? Aole anei i kaumaha ko'u naau no ka poe ilihune?
26 Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
I ka wa i kakali ai au i ka maikai, alaila hiki mai ka hewa; A ukali au i ka malamalama, alaila hiki mai ka pouli.
27 Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
Ua kupikio kuu opu, aohe malie iho; Ua hiki e mai ia'u na la popilikia.
28 Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
Ke hele eleele nei au, aole nae i ka la: Ku no au iluna maloko o ka ahakanaka, a uwe aku au.
29 Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
Ua lilo au i hoahanau no na iliohae, A i hoalauna no na iana.
30 Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
Ua eleele kuu ili maluna o'u, A ua hoaia kuu mau iwi i ka wela.
31 Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
A ua lilo kuu lira no ke kanikau, A o kuu mea hookiokio no ka leo o ka poe e uwe ana.
