Ījaba 30
1 Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
Be wali na afoha ayeligi dunu da nama habosesesa. Ilia eda da dunu hamedeiba: le, ilia da na wa: me amo na sibi wa: i sosodo aligimusa: fidima: ne, na da logo hame doasimu galu.
2 Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
Ilia da gasa guminisi dunu, gasa hameba: le, na hawa: hamosu hamomu hamedei ba: i.
3 No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
Ilia da hame gagui amola ha: aligiba: le, ilia da gasia hafoga: i sogebiga, hafoga: i ifa difi gagisu.
4 Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
Ilia da hafoga: i soge ifalabo liligi a: le fasili, nasu. Hame hedai ‘isu doa: su’ ifa ea difi amolawane nasu.
5 No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
Dunu eno da wamolasu dunuma wele sia: ne, sefasibi defele, ilima wele sia: ne sefasi.
6 Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
Ilia da magufu gelabo, gafulu ganodini dogoi, amo ganodini golasu.
7 Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
Ilia da wadela: i sogega sigua ohe defele hulalu. Ilia da ifalabo haguduga gogodogagini esalusu.
8 Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
Ilia da dio hamedene, hamedeidafa dunu esalu. Eno dunu ilia da sogega gadili sefasi.
9 Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
Be wali ilia da misini, nama oufesega: ne habosesesa. Na da ilima oufesega: su liligi fawane gala.
10 Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
Ilia da nama higale hamosa. Ilia da ili hou da na hou bagade baligisa dawa: Amola ilia da misini, na odagia defo adugagala: sa.
11 Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
Gode da na gasa hame amola hahani hamoi dagoi. Amaiba: le, amo hamedei dunu da ougi bagadewane nama doagala: sa.
12 Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
Amo dunu wa: i da na odagiaba doagala: sa. Na iliba: le beda: ga hobeasa. Ilia da na dafawanedafa hasalima: ne ilegelala.
13 Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
Ilia da na hobeamu logo hedofasa. Ilia na gugunufinisimusa: , logo hogosa. Ilia logo hedofamu dunu da hame gala.
14 Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
Ilia da na gaga: i dobea holelesisi gelabodili nama soagalaguda: sa.
15 Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
Na da beda: su hou amoga hasali dagoi. Na hahawane hou da hedolo fo mabe agoai, asi dagoi ba: sa. Na bagade gagui hou da mu mobi defele, asi dagoi ba: sa.
16 Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
Na da wali bogomu gadenei galebe. Na se nabasu amo uhimu da hamedei.
17 Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
Gasia, na gasa huluane da sesedudaha. Se da na da: iba: le gadigadidudabe da hame yolesa.
18 Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
Gode da na abula mugia gaguli, bebenoagisisa.
19 Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
E da na gaguli, fafua gisalugala: sa. Na hou da osobo gulu hame baligisa.
20 Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
Gode! Na da Dima wele sia: sa, be Di da nama hame adole iaha. Na Dima sia: ne gadosea, Di da na sia: hame naba.
21 Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
Di da nama mae asigiliwane hamosa. Dia gasa huluane amoga nama se iaha.
22 Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
Dia da na foga mini masa: ne, logo doasisa. Di da gibula bobodobe isu amoga, na mini laha.
23 Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
Na dawa: ! Dunu huluane ilima misunu hou defele, Di da na bogoma: ne oule ahoa.
24 Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
Na da wadela: lesi dagoi. Di da nama asigima: ne fawane, na edegesa. Dia abuliba: le nama doagala: sala: ?
25 Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
Na da bidi hamosu lai dunuma asigiba: le, dinanu. Amola hame gagui dunuma asigilalu.
26 Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
Na da hahawane hou amola hadigi hou nama misa: ne dawa: i. Be bidi hamosu amola gasi amo fawane nama doaga: i.
27 Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
Na da da: i dioi amola se nabasu amoga fawane sagodigi diala. Na da eso huluane se fawane nabala.
28 Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
Na da alaloyo amo ganodini ahoa. Na da dunu ilia odagiaba wa: legadole, fidima: ne adole ba: sa.
29 Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
Na sia: da sigua wa: me amola wida (osadaligi) ilia ga: be defele, da: i dioi amola fofagi agoai naba.
30 Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
Na gadofo da afadenene, bunumai hamoi dagoi. Na da asugiga dogolosa.
31 Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
Na da musa: hahawane gesami hea: su nabi. Be wali na da disa gugulubi fawane naba.
