< Ījaba 3 >

1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
Kana irratti Iyyoob afaan isaa banatee guyyaa itti dhalate abaare.
2 Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
Innis akkana jedhe:
3 Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
“Guyyaan ani itti dhaladhe haa badu; halkan, ‘Ilmi dhalate!’ jedhame sunis haa badu.
4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
Guyyaan sun haa dukkanaaʼu; Waaqni ol gubbaadhaa isa hin ilaalin; ifnis itti hin ifin.
5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
Dukkannii fi gaaddidduun guddaan isa haa dhaalan; duumessi isa irra haa buʼu; ifa isaa dukkanni haa liqimsu.
6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
Halkan sana dukkanni limixiin haa qabatu; guyyoota waggaa keessa jiranittis hin dabalamin yookaan jiʼoota kam iyyuu keessatti hin lakkaaʼamin.
7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
Halkan sun haa maseenu; ililleenis keessatti hin dhagaʼamin.
8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
Warri Lewaataanin kakaasuuf qophaaʼan, kanneen guyyoota abaaran guyyaa sana haa abaaran.
9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
Bakkalchi barii kan guyyaa sanaa haa dukkanaaʼu; ifa eeggatee haa dhabu; boruu baqaqus hin argin.
10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
Inni ija koo duraa rakkina dhoksuuf, balbala gadameessa haadha kootii natti hin cufneetii.
11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
“Ani maaliif gadameessa haadha kootii keessatti hin badin? Maaliifis yeruman garaa keessaa baʼetti hin duʼin?
12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
Jilbawwan na simatan, harmawwan ani hodhus maaliif achitti argaman?
13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
Ani silaa yoona nagaan nan ciisa; rafees nan boqodhan tureetii;
14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
moototaa fi gorsitoota addunyaa warra iddoowwan amma diigamanii jiran ofii isaaniitiif qopheeffatan wajjin,
15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
bulchitoota warqee qaban, kanneen manneen isaanii meetiidhaan guutatan wajjin nan boqodhan ture.
16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
Yookaan ani maaliifin akkuma mucaa duʼee garaa baʼee, akkuma daaʼima ifa guyyaa hin arginiitti hin awwaalamin?
17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
Achittis namoonni hamoonni jeequu ni dhiisu; dadhaboonnis achitti ni boqotu.
18 Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
Boojiʼamtoonni nagaadhaan walii wajjin jiraatu; waca cunqursitoota isaaniis hin dhagaʼan.
19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
Xinnaa fi guddaan achi jira; garbichis gooftaa isaa jalaa bilisoomeera.
20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
“Maaliif warra gadadoo keessa jiraniif ifni warra lubbuun isaanii gadditeef immoo jireenyi kennama?
21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
Warra duʼa hawwanii dhabaniif warra qabeenya dhokfame caalaa duʼa barbaadaniif
22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
warra yommuu awwaalamuu gaʼanitti gammachuun guutamanii ililchaniif jireenyi maaliif kennama?
23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
Nama karaan isaa duraa dhokateef nama Waaqni dallaa itti marse jireenyi maaliif kennama?
24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
Gaddi buddeena naa taʼeera; aaduun koos akka bishaanii dhangalaʼa.
25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
Wanni ani sodaadhe natti dhufeera; wanni na naasisus narra gaʼeera.
26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
Ani nagaa hin qabu; tasgabbiis hin qabu; jeequmsa malee boqonnaa hin qabu.”

< Ījaba 3 >