Ījaba 3
1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
斯て後ヨブ口を啓きて自己の日を詛へり
2 Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
ヨブすなはち言詞を出して云く
3 Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
我が生れし日亡びうせよ 男子胎にやどれりと言し夜も亦然あれ
4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
その日は暗くなれ 神上よりこれを顧みたまはざれ 光これを照す勿れ
5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
暗闇および死蔭これを取もどせ 雲これが上をおほえ 日を暗くする者これを懼しめよ
6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
その夜は黑暗の執ふる所となれ 年の日の中に加はらざれ 月の數に入ざれ
7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
その夜は孕むこと有ざれ 歡喜の聲その中に興らざれ
8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
日を詛ふ者レビヤタンを激發すに巧なる者これを詛へ
9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
その夜の晨星は暗かれ その夜には光明を望むも得ざらしめ 又東雲の眼蓋を見ざらしめよ
10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
是は我母の胎の戸を闔ずまた我目に憂を見ること無らしめざりしによる
11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
何とて我は胎より死て出ざりしや 何とて胎より出し時に氣息たえざりしや
12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
如何なれば膝ありてわれを接しや 如何なれば乳房ありてわれを養ひしや
13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
否らずば今は我偃て安んじかつ眠らん 然ばこの身やすらひをり
14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
かの荒墟を自己のために築きたりし世の君等臣等と偕にあり
15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
かの黄金を有ち白銀を家に充したりし牧伯等と偕にあらん
16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
又人しれず墮る胎兒のごとくにして世に出ず また光を見ざる赤子のごとくならん
17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
彼處にては惡き者 虐遇を息め倦憊たる者安息を得
18 Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
彼處にては俘囚人みな共に安然に居りて驅使者の聲を聞ず
19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
小き者も大なる者も同じく彼處にあり僕も主の手を離る
20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
如何なれば艱難にをる者に光を賜ひ 心苦しむ者に生命をたまひしや
21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
斯る者は死を望むなれどもきたらず これをもとむるは藏れたる寳を掘るよりも甚だし
22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
もし墳墓を尋ねて獲ば大に喜こび樂しむなり
23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
その道かくれ神に取籠られをる人に如何なれば光明を賜ふや
24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
わが歎息はわが食物に代り我呻吟は水の流れそそぐに似たり
25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
我が戰慄き懼れし者我に臨み我が怖懼れたる者この身に及べり
26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
我は安然ならず穩ならず安息を得ず唯艱難のみきたる
