< Ījaba 3 >

1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
After this hath Job opened his mouth, and revileth his day.
2 Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
And Job answereth and saith: —
3 Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
Let the day perish in which I am born, And the night that hath said: 'A man-child hath been conceived.'
4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
That day — let it be darkness, Let not God require it from above, Nor let light shine upon it.
5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
Let darkness and death-shade redeem it, Let a cloud tabernacle upon it, Let them terrify it as the most bitter of days.
6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
That night — let thick darkness take it, Let it not be united to days of the year, Into the number of months let it not come.
7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
Lo! that night — let it be gloomy, Let no singing come into it.
8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
Let the cursers of day mark it, Who are ready to wake up Leviathan.
9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
Let the stars of its twilight be dark, Let it wait for light, and there is none, And let it not look on the eyelids of the dawn.
10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
Because it hath not shut the doors Of the womb that was mine! And hide misery from mine eyes.
11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
Why from the womb do I not die? From the belly I have come forth and gasp!
12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
Wherefore have knees been before me? And what [are] breasts, that I suck?
13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
For now, I have lain down, and am quiet, I have slept — then there is rest to me,
14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
With kings and counsellors of earth, These building wastes for themselves.
15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
Or with princes — they have gold, They are filling their houses [with] silver.
16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
(Or as a hidden abortion I am not, As infants — they have not seen light.)
17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
There the wicked have ceased troubling, And there rest do the wearied in power.
18 Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
Together prisoners have been at ease, They have not heard the voice of an exactor,
19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
Small and great [are] there the same. And a servant [is] free from his lord.
20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
Why giveth He to the miserable light, and life to the bitter soul?
21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
Who are waiting for death, and it is not, And they seek it above hid treasures.
22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
Who are glad — unto joy, They rejoice when they find a grave.
23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
To a man whose way hath been hidden, And whom God doth shut up?
24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
For before my food, my sighing cometh, And poured out as waters [are] my roarings.
25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
For a fear I feared and it meeteth me, And what I was afraid of doth come to me.
26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
I was not safe — nor was I quiet — Nor was I at rest — and trouble cometh!

< Ījaba 3 >