Ījaba 3
1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
Aftir these thingis Joob openyde his mouth,
2 Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
and curside his dai, and seide, Perische the dai in which Y was borun,
3 Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
and the nyyt in which it was seid, The man is conceyued.
4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
Thilke dai be turnede in to derknessis; God seke not it aboue, and be it not in mynde, nethir be it liytned with liyt.
5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
Derknessis make it derk, and the schadewe of deeth and myist occupie it; and be it wlappid with bittirnesse.
6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
Derk whirlwynde holde that niyt; be it not rikynyd among the daies of the yeer, nethir be it noumbrid among the monethes.
7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
Thilke nyyt be soleyn, and not worthi of preisyng.
8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
Curse thei it, that cursen the dai, that ben redi to reise Leuyathan.
9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
Sterris be maad derk with the derknesse therof; abide it liyt, and se it not, nethir the bigynnyng of the morwetid risyng vp.
10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
For it closide not the doris of the wombe, that bar me, nethir took awei yuels fro min iyen.
11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
Whi was not Y deed in the wombe? whi yede Y out of the wombe, and perischide not anoon?
12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
Whi was Y takun on knees? whi was Y suclid with teetis?
13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
For now Y slepynge schulde be stille, and schulde reste in my sleep,
14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
with kyngis, and consuls of erthe, that bilden to hem soleyn places;
15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
ethir with prynces that han gold in possessioun, and fillen her housis with siluer;
16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
ethir as a `thing hid not borun Y schulde not stonde, ethir whiche conseyued sien not liyt.
17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
There wickid men ceessiden of noise, and there men maad wery of strengthe restiden.
18 Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
And sum tyme boundun togidere with out disese thei herden not the voys of the wrongful axere.
19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
A litil man and greet man be there, and a seruaunt free fro his lord.
20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
Whi is liyt youun to the wretche, and lijf to hem that ben in bitternesse of soule?
21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
Whiche abiden deeth, and it cometh not;
22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
as men diggynge out tresour and ioien greetly, whanne thei han founde a sepulcre?
23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
Whi is liyt youun to a man, whos weie is hid, and God hath cumpassid hym with derknessis?
24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
Bifore that Y ete, Y siyhe; and as of watir flowynge, so is my roryng.
25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
For the drede, which Y dredde, cam to me; and that, that Y schamede, bifelde.
26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
Whether Y dissymilide not? whether Y was not stille? whether Y restide not? and indignacioun cometh on me.
