Ījaba 3
1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
At length Job opened his mouth, and cursed the day of his birth.
2 Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
And Job spake and said:
3 Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
Perish the day in which I was born, and the night which said, “A man-child is conceived!”
4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
Let that day be darkness; Let not God seek it from above; Yea, let not the light shine upon it!
5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
Let darkness and the shadow of death redeem it; Let a cloud dwell upon it; Let whatever darkeneth the day terrify it!
6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
As for that night, let darkness seize upon it; Let it not rejoice among the days of the year; Let it not come into the number of the months!
7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
O let that night be unfruitful! Let there be in it no voice of joy;
8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
Let them that curse the day curse it, Who are skilful to stir up the leviathan!
9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
Let the stars of its twilight be darkened; Let it long for light, and have none; Neither let it see the eyelashes of the morning!
10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
Because it shut not up the doors of my mother's womb, And hid not trouble from mine eyes.
11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
Why died I not at my birth? Why did I not expire when I came forth from the womb?
12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
Why did the knees receive me, And why the breasts, that I might suck?
13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
For now should I lie down and be quiet; I should sleep; then should I be at rest,
14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
With kings and counsellors of the earth, Who built up for themselves—ruins!
15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
Or with princes that had gold, And filled their houses with silver;
16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
Or, as a hidden untimely birth, I had perished; As infants which never saw the light.
17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
There the wicked cease from troubling; There the weary are at rest.
18 Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
There the prisoners rest together; They hear not the voice of the oppressor.
19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
The small and the great are there, And the servant is free from his master.
20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
Why giveth He light to him that is in misery, And life to the bitter in soul,
21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
Who long for death, and it cometh not, And dig for it more than for hid treasures;
22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
Who rejoice exceedingly, Yea, exult, when they can find a grave?
23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
Why is light given to a man from whom the way is hid, And whom God hath hedged in?
24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
For my sighing cometh before I eat, And my groans are poured out like water.
25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
For that which I dread overtaketh me; That at which I shudder cometh upon me.
26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
I have no peace, nor quiet, nor respite: Misery cometh upon me continually.
