Ījaba 3
1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
After this opened Job his mouth, and cursed his day.
2 Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
And Job spoke, and said:
3 Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
Let the day perish wherein I was born, and the night wherein it was said: 'A man-child is brought forth.'
4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
Let that day be darkness; let not God inquire after it from above, neither let the light shine upon it.
5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
Let darkness and the shadow of death claim it for their own; let a cloud dwell upon it; let all that maketh black the day terrify it.
6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
As for that night, let thick darkness seize upon it; let it not rejoice among the days of the year; let it not come into the number of the months.
7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
Lo, let that night be desolate; let no joyful voice come therein.
8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
Let them curse it that curse the day, who are ready to rouse up leviathan.
9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
Let the stars of the twilight thereof be dark; let it look for light, but have none; neither let it behold the eyelids of the morning;
10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
Because it shut not up the doors of my mother's womb, nor hid trouble from mine eyes.
11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
Why died I not from the womb? Why did I not perish at birth?
12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
Why did the knees receive me? And wherefore the breasts, that I should suck?
13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
For now should I have lain still and been quiet; I should have slept; then had I been at rest —
14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
With kings and counsellors of the earth, who built up waste places for themselves;
15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
Or with princes that had gold, who filled their houses with silver;
16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
Or as a hidden untimely birth I had not been; as infants that never saw light.
17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
There the wicked cease from troubling; and there the weary are at rest.
18 Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
There the prisoners are at ease together; they hear not the voice of the taskmaster.
19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
The small and great are there alike; and the servant is free from his master.
20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
Wherewith is light given to him that is in misery, and life unto the bitter in soul —
21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
Who long for death, but it cometh not; and dig for it more than for hid treasures;
22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
Who rejoice unto exultation, and are glad, when they can find the grave? —
23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
To a man whose way is hid, and whom God hath hedged in?
24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
For my sighing cometh instead of my food, and my roarings are poured out like water.
25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
For the thing which I did fear is come upon me, and that which I was afraid of hath overtaken me.
26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
I was not at ease, neither was I quiet, neither had I rest; but trouble came.
