Ījaba 3
1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
此後約伯開口詛咒自己的生日。
2 Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
約伯開始說：
3 Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
願我誕生的那日消逝，願報告「懷了男胎」的那夜滅亡。
4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
願那日成為黑暗，願天主從上面不再尋覓它，再沒有光燭照它。
5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
願黑暗和陰影玷污它，濃雲遮蓋它，白晝失光的晦暗驚嚇它。
6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
願那夜常為黑暗所制，不讓它列入年歲中，不讓它算在月分裏。
7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
願那夜孤寂煢獨，毫無歡呼之聲。
8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
願那詛咒白日者，有術召喚海怪者，前來詛咒那夜。
9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
願晨星昏暗，期待光明而光明不至，也不見晨光熹微，
10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
因為它沒有關閉我母胎之門，遮住我眼前的愁苦。
11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
我為何一出母胎沒有立即死去﹖為何我一離母腹沒有斷氣﹖
12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
為何兩膝接住我﹖為何兩乳哺養我﹖
13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
不然現今我早已臥下安睡了，早已永眠獲得安息了，
14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
與那些為自己建陵墓的國王和百官，
15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
與那些金銀滿堂的王侯同眠；
16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
或者像隱沒的流產兒，像未見光明的嬰孩；
17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
在那裏惡人停止作亂，在那裏勞悴者得享安寧；
18 Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
囚徒相安無事，再不聞督工的呼叱聲，
19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
在那裏大小平等，奴隸脫離主人。
20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
為何賜不幸者以光明，賜心中憂苦者以生命﹖
21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
這些人渴望死，而死不至；尋求死亡勝於寶藏，
22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
見到墳墓，感覺歡樂，且喜樂達於極點!
23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
人的道路，既如此渺茫，天主為何賜給他生命，又把他包圍﹖
24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
歎習成了我的食物，不停哀嘆有如流水。
25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
我所畏懼的，偏偏臨於我身；我所害怕的，卻迎面而來。
26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
我沒有安寧，也沒有平靜，得不到休息，而只有煩惱。
