< Ījaba 3 >

1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
Te phoeiah Job a ka te a ang tih a khohnin te a tap.
2 Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
Te vaengah Job loh a doo tih,
3 Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
Amah kah thang nah khohnin neh, “Tongpa a yom,” a ti hlaem khaw paltham mai saeh.
4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
Te khohnin te a hmuep la om palueng vetih, Pathen loh a so la toem pawt mako. Te dongah vangnah loh te soah sae boel saeh.
5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
Te te hmaisuep neh dueknah hlipkhup loh suk saeh. A soah khomai yaal saeh lamtah, hlamhop hnin bangla let saeh.
6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
Tekah hlaem te a hmuep loh lo saeh lamtah kum khat kah khohnin dongah a kohoe boel saeh, hla taenah dongah khaw kun boel saeh.
7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
Tekah hlaem te pumhong la om saeh lamtah a khuiah omngaih laa cuen boel saeh ne.
8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
Khohnin thae aka phoei thil tih, a coekcoe la Leviathan aka haeng loh, te te tap saeh.
9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
Hlaemhmah aisi khaw hmuep saeh lamtah, khosae te lamtawn cakhaw sae boel saeh, mincang khosaeng te hmu boel saeh.
10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
Ka bungko thohkhaih te a khaih mai vetih thakthaenah he ka mik lamloh a thuh mai kolla.
11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
Balae tih bung khuiah ka duek pawh. Bungko lamloh ka thoeng tih ka pal hae.
12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
Balae tih khuklu loh kai n'doe, balae tih rhangsuk loh n'khut.
13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
Ka yalh to palueng koinih la ka ip mong vetih ka duem lah ni.
14 Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
Manghai rhoek neh a imrhong aka thoh diklai olrhoep rhoek taengla,
15 Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
Amih taengkah sui mangpa rhoek neh a im ah tangka aka hawn rhoek taengah.
16 Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
Rhumpu bangla n'thuh kanoek vetih vangnah aka hmuh noek pawh camoe rhoek bangla ka om pawt mako.
17 Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
Teah te halang rhoek loh khoponah a toeng uh tih thadueng aka bawt khaw pahoi duem.
18 Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
Thongtla rhoek te rhenten rhalthal uh tih, tueihno ol ya uh pawh.
19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
Tanoe neh kangham khaw amah la om pahoi tih sal khaw a boei taeng lamloh sayalh coeng.
20 Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
Balae tih thakthaekung taengah vangnah, hinglu khahing taengah hingnah a paek?
21 Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
Dueknah hamla aka rhingda long khaw dang hae pawt tih kawn lakah te te a too.
22 Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
Phuel a hmuh uh vaengah omngaihnah neh a ngaingaih la a kohoe uh.
23 Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
A longpuei te hlang ham tah a thuh dae a taengah Pathen loh a mak pah.
24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
Ka buh hmai ah ka hueinah ha pawk tih ka kawknah he tui bangla pha.
25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
Birhihnah neh ka birhih akhaw kamah m'vuei tih ka rhih nawn te khaw kamah taengah thoeng.
26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
Ka dingsuek pawt tih ka mong pawh, ka duem pawt vaengah khoponah ha thoeng,” a ti.

< Ījaba 3 >