Ījaba 29
1 Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
UJobe waqhubeka ngenkulumo yakhe wathi:
2 Ak kaut es vēl būtu tāds kā pirmajos mēnešos, kā tai laikā, kad Dievs mani pasargāja;
“Ngiyaziloyisa lezozinyanga esezadlulayo, lezinsuku uNkulunkulu esangilinda,
3 Kad Viņa spīdeklis spīdēja pār manu galvu, un es Viņa gaismā staigāju pa tumsību;
lapho isibane sakhe sisakhanyisa phezu kwekhanda lami ngihamba ngokukhanya kwakhe emnyameni!
4 Kā es biju savas jaunības laikā, kad Dievs mājoja pār manu dzīvokli,
Oh, lezinsuku ngisazizwa ukuthi ngiyimi, lapho ubudlelwano obukhulu loNkulunkulu busesendlini yami,
5 Kad tas Visuvarenais vēl bija ar mani, un mani bērni man apkārt;
lapho uSomandla eseselami labantwabami besaphila lami,
6 Kad savus soļus mazgāju krējumā, un akmens kalni man izlēja eļļas upes.
lapho indlela yami ifafazwe ngolaza ledwala lingithululela impophoma zamafutha e-oliva.
7 Kad es pa vārtiem izgāju pilsētā, kad savu krēslu noliku uz tirgus(laukuma);
Ekuyeni kwami emasangweni edolobho ngafika ngahlala enkundleni,
8 Tad jaunekļi mani redzot stājās pie malas, un sirmgalvji pacēlās un palika stāvot.
amajaha angibona agudluka ema eceleni, abadala baphakama bema ngezinyawo;
9 Virsnieki mitējās runāt un lika roku uz savu muti,
amadoda ayizikhulu athula akaze akhuluma avala imilomo yawo ngezandla zawo;
10 Lielkungu balss apklusa, un viņu mēle pielipa pie zoda.
amazwi ezikhulu ehliselwa phansi, inlimi zazo zanamathela olwangeni lwazo.
11 Jo kura auss mani dzirdēja, tā mani teica laimīgu, un kura acs mani redzēja, tā deva man liecību.
Loba ngubani owangizwayo wakhuluma kuhle ngami, kwathi labo abangibonayo bangibuka,
12 Jo es izglābu nabagu, kas brēca, un bāriņu, kam nebija palīga.
ngoba ngalamulela abayanga abacela uncedo, lezintandane ezazingelamsizi.
13 Svētība no tā, kas ietu bojā, nāca pār mani, un atraitņu sirdi es iepriecināju.
Indoda eyayisifa yangibusisa; ngenza inhliziyo yomfelokazi yahlabelela.
14 Es apģērbos ar taisnību, un tā mani aptērpa, mana krietnība man bija kā mētelis un kā ķēniņa cepure.
Ngavunula ukulunga njengezigqoko zami; ukwahlulela ngokulunga kwaba yisembatho sami lengwane yami.
15 Es biju aklam acs un biju tizlam kāja.
Ngangingamehlo kwabayiziphofu lezinyawo kwabaqhulayo.
16 Nabagiem es biju par tēvu, un nezināma sūdzību es izvaicāju.
Nganginguyise kwabaswelayo; ngayimela indaba yesihambi.
17 Es salauzīju netaisnā dzerokšļus un izrāvu laupījumu no viņa zobiem.
Ngawephula amazinyo ababi ngahluthuna labo ababebabambile ngamazinyo abo.
18 Un es sacīju: es nomiršu savā ligzdā un manu dienu būs daudz kā smiltis.
Ngakhumbula ngathi, ‘Ngizafela endlini yami, insuku zami zinengi njengezinhlamvu zetshebetshebe.
19 Mana sakne izpletīsies pie ūdens, un rasa paliks pa nakti uz manām lapām.
Impande zami zizafinyelela emanzini, amazolo azalala emagatsheni ubusuku bonke.
20 Mana godība būs vienmēr jauna pie manis, un manam stopam labi izdosies manā rokā. -
Udumo lwami luzahlala lulutsha kimi, idandili lami lilitsha esandleni sami.’
21 Uz mani klausījās un gaidīja un klusu saņēma manu padomu.
Abantu babengilalela belethemba, belindele ukwelulekwa bethule zwi.
22 Pēc maniem vārdiem neviens vairs nerunāja, un mana valoda uz tiem pilēja.
Nxa sekukhulume mina, kungakhulumi omunye njalo; amazwi ami ayengena kamnandi ezindlebeni zabo.
23 Pēc manis ilgojās kā pēc lietus, un atpleta savu muti kā uz vasaras lietu.
Babengilindela njengokulindela izulu, bawanathe amazwi ami njengezulu lentwasa.
24 Es tiem uzsmaidīju, kad tiem nebija drošības, un mana vaiga gaišumu tie neskumdināja.
Ngangisithi ngingababobothekela, bathabe bangakholwa; ukukhanya kobuso bami kwakuligugu kubo.
25 Es tiem biju ceļa rādītājs un sēdēju goda vietā un mājoju kā ķēniņš starp saviem pulkiem, kā noskumušu iepriecinātājs.
Yimi engangibakhethela ukuthi benzeni ngoba ngisanduna kubo; ngangihlala njengenkosi phakathi kwamabutho ayo; ngangifana lomduduzi wabalilayo.”
