Ījaba 28
1 Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
Na verdade, ha veia d'onde se tira a prata, e para o oiro logar em que o derretem.
2 Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
O ferro se toma do pó, e da pedra se funde o metal.
3 Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
Elle poz fim ás trevas, e toda a extremidade elle esquadrinha, a pedra da escuridão e da sombra da morte.
4 Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
Trasborda o ribeiro junto ao que habita ali, de maneira que se não possa passar a pé: então se esgota do homem, e as aguas se vão.
5 No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
Da terra procede o pão, e debaixo d'ella se converte como em fogo.
6 Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
As suas pedras são o logar da saphira, e tem pósinhos d'oiro.
7 Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
Vereda que ignora a ave de rapina, e que não viu os olhos da gralha.
8 Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
Nunca a pisaram filhos d'animaes altivos, nem o feroz leão passou por ella.
9 Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
Estendeu a sua mão contra o rochedo, e transtorna os montes desd'as suas raizes.
10 Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
Dos rochedos faz sair rios, e o seu olho viu tudo o que ha precioso.
11 Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
Os rios tapa, e nem uma gotta sae d'elles, e tira á luz o que estava escondido.
12 Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
Porém d'onde se achará a sabedoria? e onde está o logar da intelligencia?
13 Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
O homem não sabe a sua valia, e não se acha na terra dos viventes.
14 Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
O abysmo diz: Não está em mim: e o mar diz: Ella não está comigo.
15 Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
Não se dará por ella oiro fino, nem se pesará prata em cambio d'ella.
16 To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
Nem se pode comprar por oiro fino d'Ophir, nem pelo precioso onyx, nem pela saphira.
17 To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
Com ella se não póde comparar o oiro nem o crystal; nem se dá em troca d'ella joia d'oiro fino.
18 Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
Não se fará menção de coral nem de perolas; porque o desejo da sabedoria é melhor que o dos rubins.
19 Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
Não se lhe igualará o topazio de Cus, nem se póde comprar por oiro puro.
20 Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
D'onde pois vem a sabedoria? e onde está o logar da intelligencia?
21 Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
Porque está encoberta aos olhos de todo o vivente, e occulta ás aves do céu.
22 Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
A perdição e a morte dizem: Ouvimos com os nossos ouvidos a sua fama.
23 Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
Deus entende o seu caminho, e elle sabe o seu logar.
24 Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
Porque elle vê as extremidades da terra; e vê tudo o que ha debaixo dos céus:
25 Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
Dando peso ao vento, e tomando a medida das aguas.
26 Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
Prescrevendo lei para a chuva e caminho para o relampago dos trovões.
27 Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
Então a viu e relatou, a preparou, e tambem a esquadrinhou.
28 Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
Porém disse ao homem: Eis que o temor do Senhor é a sabedoria, e apartar-se do mal, a intelligencia.
