Ījaba 28
1 Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
He rua hoki to te hiriwa e puta mai ai, he wahi ano to te koura e whakarewaina ai.
2 Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
He mea tango mai te rino no roto i te whenua; no te kamaka te parahi, he mea whakarewa.
3 Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
E whakatakotoria ana e te tangata he mutunga mai mo te pouri, e rapua ana e ia ki te tino tutukitanga atu nga kohatu o te pouri, o te atarangi o te mate.
4 Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
E pakaruhia mai ana e ia he rua i ko ake o nga nohoanga tangata; kua wareware ratou i te waewae e haere ana; he tawhiti i te tangata to ratou tarenga, e piu atu ana, e piu ana mai.
5 No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
Ko te whenua, e puta mai ana he taro i roto i a ia: a e hurihia ake ana a raro iho ano he ahi.
6 Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
Hei wahi mo nga hapira ona kohatu, he puehu koura ano tona.
7 Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
He ara tena kahore i mohiotia e te manu, kiano i kitea e te kanohi o te whatura.
8 Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
Kahore nga kirehe whakahi kia takahi i taua ara kahore hoki a reira kia haerea e te raiona tutu.
9 Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
E pa atu ana tona ringa ki te kiripaka; hurihia ake e ia nga take o nga maunga.
10 Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
E tapahia ana e ia he awa i roto i nga kamaka, a e kite ana tona kanohi i nga mea utu nui katoa.
11 Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
E herea ana e ia nga awa kei maturuturu; e whakaputa mai ana hoki i nga mea ngaro ki te marama.
12 Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
E kitea ia ki hea te whakaaro nui? kei hea hoki te wahi o te mohio?
13 Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
E kore te tangata e mohio ki tona utu, e kore ano taua hanga e kitea ki te whenua o te ora.
14 Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
E ki ake ana te rire, Kahore i ahau; e ki mai ana hoki te moana, Kahore i ahau.
15 Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
E kore e hokona ki te koura, e kore ano hoki e taea te pauna te hiriwa hei utu mona.
16 To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
E kore e taea te whakarite ki te koura o Opira, ki te onika utu nui, ki te hapira.
17 To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
E kore e rite te koura, te kohatu piata ki a ia: e kore e hokona ki nga oko koura parakore.
18 Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
E kore e whakahuatia te kaoa, nga peara ranei; hira ake hoki te utu o te whakaaro nui i to te rupi.
19 Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
E kore te topaha o Etiopia e rite ki a ia, e kore e tau te koura parakore hei utu.
20 Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
Ka haere mai ra i hea te whakaaro nui? Kei hea te wahi o te matau?
21 Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
He mea huna atu na hoki i nga kanohi o nga mea ora katoa, ngaro rawa i nga manu o te rangi.
22 Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
E ki ake ana te whakangaromanga raua ko te mate, i hakiri o maua taringa ki tona rongo.
23 Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
E mohio ana te Atua ki tona ara, kua kite ano ia i tona wahi.
24 Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
E titiro ana hoki ia ki nga pito o te whenua, e kite ana ia i nga mea i raro i te rangi, a puta noa;
25 Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
E mea ana i te whakataimaha mo te hau; ae, e mehua ana ia i nga wai ki te mehua.
26 Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
I a ia e whakatakoto ana i te tikanga mo te ua, i te huarahi mo te uira o te whatitiri,
27 Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
Ka kitea e ia i reira, a whakapuakina mai ana; i whakaukia e ia, a ata rapua ana e ia.
28 Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
A ka mea ia ki te tangata, Na, ko te wehi ki te Ariki, ko te whakaaro nui tena; a ko te mawehe atu i te kino, koia te matauranga.
