Ījaba 28
1 Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
habet argentum venarum suarum principia et auro locus est in quo conflatur
2 Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
ferrum de terra tollitur et lapis solutus calore in aes vertitur
3 Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
tempus posuit tenebris et universorum finem ipse considerat lapidem quoque caliginis et umbram mortis
4 Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
dividit torrens a populo peregrinante eos quos oblitus est pes egentis hominum et invios
5 No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
terra de qua oriebatur panis in loco suo igne subversa est
6 Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
locus sapphyri lapides eius et glebae illius aurum
7 Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
semitam ignoravit avis nec intuitus est oculus vulturis
8 Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
non calcaverunt eam filii institorum nec pertransivit per eam leaena
9 Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
ad silicem extendit manum suam subvertit a radicibus montes
10 Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
in petris rivos excidit et omne pretiosum vidit oculus eius
11 Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
profunda quoque fluviorum scrutatus est et abscondita produxit in lucem
12 Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
sapientia vero ubi invenitur et quis est locus intellegentiae
13 Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
nescit homo pretium eius nec invenitur in terra suaviter viventium
14 Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
abyssus dicit non est in me et mare loquitur non est mecum
15 Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
non dabitur aurum obrizum pro ea nec adpendetur argentum in commutatione eius
16 To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
non conferetur tinctis Indiae coloribus nec lapidi sardonico pretiosissimo vel sapphyro
17 To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
non adaequabitur ei aurum vel vitrum nec commutabuntur pro ea vasa auri
18 Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
excelsa et eminentia non memorabuntur conparatione eius trahitur autem sapientia de occultis
19 Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
non adaequabitur ei topazium de Aethiopia nec tincturae mundissimae conponetur
20 Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
unde ergo sapientia veniet et quis est locus intellegentiae
21 Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
abscondita est ab oculis omnium viventium volucres quoque caeli latet
22 Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
perditio et mors dixerunt auribus nostris audivimus famam eius
23 Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
Deus intellegit viam eius et ipse novit locum illius
24 Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
ipse enim fines mundi intuetur et omnia quae sub caelo sunt respicit
25 Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
qui fecit ventis pondus et aquas adpendit mensura
26 Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
quando ponebat pluviis legem et viam procellis sonantibus
27 Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
tunc vidit illam et enarravit et praeparavit et investigavit
28 Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
et dixit homini ecce timor Domini ipsa est sapientia et recedere a malo intellegentia
