Ījaba 28
1 Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
Surely there is for silver a source, And a place for the gold they refine;
2 Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
Iron from the dust is taken, And [from] the firm stone brass.
3 Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
An end hath he set to darkness, And to all perfection he is searching, A stone of darkness and death-shade.
4 Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
A stream hath broken out from a sojourner, Those forgotten of the foot, They were low, from man they wandered.
5 No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
The earth! from it cometh forth bread, And its under-part is turned like fire.
6 Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
A place of the sapphire [are] its stones, And it hath dust of gold.
7 Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
A path — not known it hath a ravenous fowl, Nor scorched it hath an eye of the kite,
8 Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
Nor trodden it have the sons of pride, Not passed over it hath the fierce lion.
9 Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
Against the flint he sent forth his hand, He overturned from the root mountains.
10 Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
Among rocks, brooks he hath cleaved, And every precious thing hath his eye seen.
11 Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
From overflowing floods he hath bound, And the hidden thing bringeth out [to] light.
12 Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
And the wisdom — whence is it found? And where [is] this, the place of understanding?
13 Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
Man hath not known its arrangement, Nor is it found in the land of the living.
14 Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
The deep hath said, 'It [is] not in me,' And the sea hath said, 'It is not with me.'
15 Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
Gold is not given for it, Nor is silver weighed — its price.
16 To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
It is not valued with pure gold of Ophir, With precious onyx and sapphire,
17 To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
Not equal it do gold and crystal, Nor [is] its exchange a vessel of fine gold.
18 Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
Corals and pearl are not remembered, The acquisition of wisdom [is] above rubies.
19 Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
Not equal it doth the topaz of Cush, With pure gold it is not valued.
20 Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
And the wisdom — whence doth it come? And where [is] this, the place of understanding?
21 Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
It hath been hid from the eyes of all living. And from the fowl of the heavens It hath been hidden.
22 Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
Destruction and death have said: 'With our ears we have heard its fame.'
23 Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
God hath understood its way, And He hath known its place.
24 Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
For He to the ends of the earth doth look, Under the whole heavens He doth see,
25 Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
To make for the wind a weight, And the waters He meted out in measure.
26 Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
In His making for the rain a limit, And a way for the brightness of the voices,
27 Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
Then He hath seen and declareth it, He hath prepared it, and also searched it out,
28 Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
And He saith to man: — 'Lo, fear of the Lord, that [is] wisdom, And to turn from evil [is] understanding.'
