< Ījaba 28 >

1 Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
Sølvet har jo sit Leje, som renses, sit sted
2 Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
Jern hentes op af Jorden, og Sten smeltes om til Kobber.
3 Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
På Mørket gør man en Ende og ransager indtil de dybeste Kroge Mørkets og Mulmets Sten;
4 Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
man bryder en Skakt under Foden, og glemte, foruden Fodfæste, hænger de svævende fjernt fra Mennesker.
5 No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
Af Jorden fremvokser Brød, imedens dens Indre omvæltes som af Ild;
6 Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
i Stenen der sidder Safiren, og der er Guldstøv i den.
7 Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
Stien derhen er Rovfuglen ukendt, Falkens Øje udspejder den ikke;
8 Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
den trædes ikke af stolte Vilddyr, Løven skrider ej frem ad den.
9 Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
På Flinten lægger man Hånd og omvælter Bjerge fra Roden;
10 Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
i Klipperne hugger man Gange, alskens Klenodier skuer Øjet;
11 Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
man tilstopper Strømmenes Kilder og bringer det skjulte for Lyset.
12 Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
Men Visdommen - hvor mon den findes, og hvor er Indsigtens Sted?
13 Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
Mennesket kender ikke dens Vej, den findes ej i de levendes Land;
14 Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
Dybet siger: "I mig er den ikke!" Havet: "Ej heller hos mig!"
15 Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
Man får den ej for det fineste Guld, for Sølv kan den ikke købes,
16 To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
den opvejes ikke med Ofirguld, med kostelig Sjoham eller Safir;
17 To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
Guld og Glar kan ej måle sig med den, den fås ej i Bytte for gyldne Kar,
18 Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
Krystal og Koraller ikke at nævne. At eje Visdom er mere end Perler,
19 Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
Ætiopiens Topas kan ej måle sig med den, den opvejes ej med det rene Guld.
20 Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
Men Visdommen - hvor mon den kommer fra, og hvor er Indsigtens Sted?
21 Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
Den er dulgt for alt levendes Øje og skjult for Himmelens Fugle;
22 Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
Afgrund og Død må sige: "Vi hørte kun tale derom."
23 Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
Gud er kendt med dens Vej, han ved, hvor den har sit Sted;
24 Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
thi han skuer til Jordens Ender, alt under Himmelen ser han.
25 Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
Dengang han fastsatte Vindens Vægt og målte Vandet med Mål,
26 Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
da han satte en Lov for Regnen, afmærked Tordenskyen dens Vej,
27 Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
da skued og mønstred han den, han stilled den op og ransaged den.
28 Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
Men til Mennesket sagde han: "Se, HERRENs Frygt, det er Visdom, at sky det onde er Indsigt."

< Ījaba 28 >