Ījaba 28
1 Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
“Da, srebro ima svoja nalazišta, a zlato mjesta gdje se pročišćava.
2 Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
Ruda željezna iz zemlje se vadi, a iz rudače rastaljene bakar.
3 Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
Ljudi tami postavljaju granice i kopaju do najvećih dubina za kamenom u mraku zakopanim.
4 Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
Čeljad iz tuđine rovove dube do kojih ljudska ne dopire noga, visi njišuć' se, daleko od ljudi.
5 No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
Krilo zemlje iz kojeg kruh nam niče kao od vatre sve je razrovano.
6 Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
Stijene njene safira su skrovišta, prašina zlatna krije se u njima.
7 Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
Tih putova ne znaju grabljivice, jastrebovo ih oko ne opaža.
8 Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
Zvijeri divlje njima nisu kročile niti je kada lav njima prošao.
9 Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
Ali na kamen diže čovjek ruku te iz korijena prevraća planine.
10 Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
U kamenu prokopava prolaze, oko mu sve dragocjeno opaža.
11 Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
Žilama vode on tok zaustavlja; stvari skrivene nosi na vidjelo.
12 Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
Ali otkuda nam Mudrost dolazi? Na kojemu mjestu Razum prebiva?
13 Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
Čovjek njezina ne poznaje puta, u zemlji živih nisu je otkrili.
14 Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
Bezdan govori: 'U meni je nema!' a more: 'Ne nalazi se kod mene!'
15 Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
Zlatom se čistim kupiti ne može, ni cijenu njenu srebrom odmjeriti;
16 To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
ne mjeri se ona zlatom ofirskim, ni oniksom skupim pa ni safirom.
17 To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
Sa zlatom, staklom ne poređuje se, nit' se daje za sud od suha zlata.
18 Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
Čemu spominjat' prozirac, koralje, bolje je steći Mudrost no biserje.
19 Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
Što je prema njoj topaz etiopski? Ni čistim zlatom ne procjenjuje se.
20 Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
Ali otkuda nam Mudrost dolazi? Na kojemu mjestu Razum prebiva?
21 Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
Sakrivena je očima svih živih; ona izmiče pticama nebeskim.
22 Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
Propast paklena i Smrt izjavljuju: 'Za slavu njenu mi smo samo čuli.' (questioned)
23 Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
Jedino je Bog put njen proniknuo, on jedini znade gdje se nalazi.
24 Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
Jer pogledom granice zemlje hvata i opaža sve pod svodom nebeskim.
25 Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
Kad htjede vjetru odredit težinu i mjerilom svu vodu izmjeriti,
26 Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
kad je zakone daždu nametnuo i oblacima gromovnim putove,
27 Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
tad ju je vidio te izmjerio, učvrstio i do dna ispitao.
28 Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
A potom je rekao čovjeku: Strah Gospodnji - eto što je mudrost; 'Zla se kloni' - to ti je razumnost.”
