Ījaba 28
1 Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
Sumkanglung takaehhaih ahmuen to oh moe, sui tui paciihaih ahmuen doeh oh tangtang.
2 Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
Sum loe long thung hoiah takaeh moe, sumkamling loe thlung atui pacii naah ni oh.
3 Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
Kami mah hmaiim to sin moe, sum tacawthaih ahmuen kathuk, duekhaih tahlip khoving thungah sum to pakrong.
4 Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
Kami ohhaih ahmuen hoi kangthla, panoek ai ih ahmuen ah, qui hoiah angbangh moe, long to takaeh.
5 No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
Long mah caaknaek to tacawtsak, toe atlim ah loe hmai to oh.
6 Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
To ah kaom thlungnawk loe Sapphire thlung tacawthaih ahmuen ah oh moe, maiphu doeh sui tacawthaih maiphu ah oh.
7 Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
Tavaa mah panoek ai ih, tahmu mah doeh hnu ai ih, loklam to oh;
8 Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
to loklam loe kaipui mah cawh ai moe, hmawsaeng kaipui mah doeh pazui vai ai vop.
9 Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
Kami mah ban hoiah thlung to pakhoih moe, maenawk to takung khoek to takaeh boih.
10 Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
Thlung to pakhoih moe, athung ah kaom atho kana hmuennawk to a hnuk.
11 Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
Kalong tui to pakaa moe, hnuk ai ih hmuennawk to a lak.
12 Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
Toe palunghahaih loe naa ah maw hnu thai tih? Palunghahaih ahmuen loe naa ah maw oh?
13 Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
Palunghahaih atho nazetto maw oh, tito kami mah panoek thai ai; kahing kaminawk ohhaih prae ah doeh hnu thai ai.
14 Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
Kathuk tui mah, Kai thungah om ai; tuipui mah doeh kai khaeah om ai, tiah thuih.
15 Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
Kaciim suitui hoiah palunghahaih to qan thai ai moe, phoisa to noek moe, paek cadoeh, palunghahaih to qan thai ai.
16 To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
Ophir ih sui hoiah doeh qan thai ai moe, atho kaom onyx hoi sapphire mah doeh qan thai ai.
17 To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
Palunghahaih loe sui, atho kaom kawbaktih thlung hoiah doeh patah thai ai; kaciim suitui hoiah doeh alaih thai mak ai.
18 Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
Koral hoi pale loe thuih han koi om ai; palunghahaih atho loe thlung kathim pongah doeh atho oh kue.
19 Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
Ethiopia ih Topaz thlung hoiah patah thai ai moe, kaciim suitui hoiah doeh qan thai ai.
20 Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
To tih nahaeloe palunghahaih loe naa bang hoiah maw angzoh? Panoekthaihaih ahmuen loe naa ah maw oh?
21 Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
Palunghahaih loe hinghaih katawn hmuennawk boih ih mik hoiah hnu thai ai, van ih tavaanawk mah doeh hnu thai ai.
22 Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
Amrohaih hoi duekhaih hnik mah loe, Palunghahaih lok to naa hoi khue ni ka thaih, tiah a thuih hoi.
23 Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
Sithaw mah khue ni palunghahaih loklam to panoek moe, a ohhaih ahmuen to panoek.
24 Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
Anih loe long boenghaih to khet moe, van tlim ih hmuennawk boih to a hnuk.
25 Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
Takhi thacakhaih to a noek moe, tuinawk to a tah.
26 Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
Kho angzohhaih dan hoi khopazih tangphra puekhaih loklam to a sak naah,
27 Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
palunghahaih to a hnuk moe, amtuengsak; ue, anih mah caksak moe, a sak tanoek.
28 Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
Anih mah kami khaeah, Khenah, Angraeng zithaih loe, palunghahaih ah oh; kasae caeh taakhaih loe, panoekthaihaih ah oh, tiah a naa.
