< Ījaba 27 >

1 Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
Y REASUMIÓ Job su discurso, y dijo:
2 Tik tiešām kā Dievs dzīvs, kas man taisnību neizspriež, un tas Visuvarenais, kas manu dvēseli apbēdinājis -
Vive Dios, el cual ha apartado mi causa, y el Omnipotente, que amargó el alma mía,
3 Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un Tas Gars no Dieva manās nāsīs -
Que todo el tiempo que mi alma estuviere en mí, y [hubiere] hálito de Dios en mis narices,
4 Manas lūpas nerunās netaisnību, un mana mēle neteiks melus.
Mis labios no hablarán iniquidad, ni mi lengua pronunciará engaño.
5 Es nebūt nevaru teikt, ka jums taisnība; kamēr man dvaša zūd, es aizstāvēšu savu nenoziedzību.
Nunca tal acontezca que yo os justifique: hasta morir no quitaré de mí mi integridad.
6 Es turēšos stipri pie savas taisnības un no tās neatlaidīšos; mana sirds mani nekož manu dienu pēc.
Mi justicia tengo asida, y no la cederé: no [me] reprochará mi corazón en el tiempo de mi vida.
7 Manam ienaidniekam būs palikt par blēdi, un manam pretiniekam par netaisnu.
Sea como el impío mi enemigo, y como el inicuo mi adversario.
8 Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?
Porque ¿cuál es la esperanza del hipócrita, por mucho que hubiere robado, cuando Dios arrebatare su alma?
9 Vai Dievs klausīs viņa saukšanu, kad viņam uznāk bēdas?
¿Oirá Dios su clamor cuando la tribulación sobre él viniere?
10 Jeb vai viņš var prieku dabūt pie tā Visuvarenā, vai viņš Dievu var piesaukt ikkatrā laikā?
¿Deleitaráse en el Omnipotente? ¿invocará á Dios en todo tiempo?
11 Es jums mācīšu, kāda ir Dieva roka; kāds tā Visuvarenā padoms, to negribu slēpt.
Yo os enseñaré en orden á la mano de Dios: no esconderé lo que hay para con el Omnipotente.
12 Redzi, jūs visi to redzat, kāpēc tad jūs domājiet tukšas domas?
He aquí que todos vosotros lo habéis visto: ¿por qué pues os desvanecéis con fantasía?
13 Šī ir bezdievīga cilvēka alga pie Dieva un varas darītāju daļa, ko tie no tā Visuvarenā dabūs.
Esta es para con Dios la suerte del hombre impío, y la herencia que los violentos han de recibir del Omnipotente.
14 Ja tam daudz bērnu, tad zobens nāk pār tiem, un viņa pēcnākamie nepaēdīs maizes.
Si sus hijos fueren multiplicados, serán para el cuchillo; y sus pequeños no se hartarán de pan;
15 Viņa atlikušos mēris liek kapā, un viņa atraitnes nedabū raudāt.
Los que le quedaren, en muerte serán sepultados; y no llorarán sus viudas.
16 Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mēslus,
Si amontonare plata como polvo, y si preparare ropa como lodo;
17 Tad viņš gan sagādā, bet taisnie tās apvilks, un nenoziedzīgie dalīs to naudu.
Habrála él preparado, mas el justo se vestirá, y el inocente repartirá la plata.
18 Viņš uztaisījis savu namu kā kode un kā gans uztaisa būdu.
Edificó su casa como la polilla, y cual cabaña que el guarda hizo.
19 Bagāts tas apgūlās, un tad nekad vairs; viņš atdara savas acis, un nav vairs nekas.
El rico dormirá, mas no será recogido: abrirá sus ojos, mas él no será.
20 Bailība tam uzbrūk kā ūdens, naktī viņu aizrauj viesulis.
Asirán de él terrores como aguas: torbellino lo arrebatará de noche.
21 Austriņa vējš viņu aizrauj, ka tas aiziet, un aizpūš viņu no savas vietas.
Lo antecogerá el solano, y partirá; y tempestad lo arrebatará del lugar suyo.
22 (Dievs) šauj uz viņu un netaupa, no Viņa rokas tas bēg šurpu turpu.
[Dios] pues descargará sobre él, y no perdonará: hará él por huir de su mano.
23 Par to sasit plaukstas un to aizsvilpo no viņa vietas.
Batirán sus manos sobre él, y desde su lugar le silbarán.

< Ījaba 27 >