< Ījaba 27 >

1 Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
Job vedblev at fremsætte sit Tankesprog:
2 Tik tiešām kā Dievs dzīvs, kas man taisnību neizspriež, un tas Visuvarenais, kas manu dvēseli apbēdinājis -
Saa sandt Gud lever, som satte min Ret til Side, den Almægtige, som gjorde mig mod i Hu:
3 Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un Tas Gars no Dieva manās nāsīs -
Saa længe jeg drager Aande og har Guds Aande i Næsen,
4 Manas lūpas nerunās netaisnību, un mana mēle neteiks melus.
skal mine Læber ej tale Uret, min Tunge ej fare med Svig!
5 Es nebūt nevaru teikt, ka jums taisnība; kamēr man dvaša zūd, es aizstāvēšu savu nenoziedzību.
Langt være det fra mig at give jer Ret; til jeg udaander, opgiver jeg ikke min Uskyld.
6 Es turēšos stipri pie savas taisnības un no tās neatlaidīšos; mana sirds mani nekož manu dienu pēc.
Jeg hævder min Ret, jeg slipper den ikke, ingen af mine Dage piner mit Sind.
7 Manam ienaidniekam būs palikt par blēdi, un manam pretiniekam par netaisnu.
Som den gudløse gaa det min Fjende, min Modstander som den lovløse!
8 Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?
Thi hvad er den vanhelliges Haab, naar Gud bortskærer og kræver hans Sjæl?
9 Vai Dievs klausīs viņa saukšanu, kad viņam uznāk bēdas?
Hører mon Gud hans Skrig, naar Angst kommer over ham?
10 Jeb vai viņš var prieku dabūt pie tā Visuvarenā, vai viņš Dievu var piesaukt ikkatrā laikā?
Mon han kan fryde sig over den Almægtige, føjer han ham, naar han paakalder ham?
11 Es jums mācīšu, kāda ir Dieva roka; kāds tā Visuvarenā padoms, to negribu slēpt.
Jeg vil lære jer om Guds Haand, den Almægtiges Tanker dølger jeg ikke;
12 Redzi, jūs visi to redzat, kāpēc tad jūs domājiet tukšas domas?
se, selv har I alle set det, hvi har I saa tomme Tanker?
13 Šī ir bezdievīga cilvēka alga pie Dieva un varas darītāju daļa, ko tie no tā Visuvarenā dabūs.
Det er den gudløses Lod fra Gud, Arven, som Voldsmænd faar fra den Almægtige:
14 Ja tam daudz bērnu, tad zobens nāk pār tiem, un viņa pēcnākamie nepaēdīs maizes.
Vokser hans Sønner, er det for Sværdet, hans Afkom mættes ikke med Brød;
15 Viņa atlikušos mēris liek kapā, un viņa atraitnes nedabū raudāt.
de øvrige bringer Pesten i Graven, deres Enker kan ej holde Klage over dem.
16 Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mēslus,
Opdynger han Sølv som Støv og samler sig Klæder som Ler —
17 Tad viņš gan sagādā, bet taisnie tās apvilks, un nenoziedzīgie dalīs to naudu.
han samler, men den retfærdige klæder sig i dem, og Sølvet arver den skyldfri;
18 Viņš uztaisījis savu namu kā kode un kā gans uztaisa būdu.
han bygger sit Hus som en Edderkops, som Hytten, en Vogter gør sig;
19 Bagāts tas apgūlās, un tad nekad vairs; viņš atdara savas acis, un nav vairs nekas.
han lægger sig rig, men for sidste Gang, han slaar Øjnene op, og er det ej mer;
20 Bailība tam uzbrūk kā ūdens, naktī viņu aizrauj viesulis.
Rædsler naar ham som Vande, ved Nat river Stormen ham bort;
21 Austriņa vējš viņu aizrauj, ka tas aiziet, un aizpūš viņu no savas vietas.
løftet af Østenstorm farer han bort, den fejer ham væk fra hans Sted.
22 (Dievs) šauj uz viņu un netaupa, no Viņa rokas tas bēg šurpu turpu.
Skaanselsløst skyder han paa ham, i Hast maa han fly fra hans Haand;
23 Par to sasit plaukstas un to aizsvilpo no viņa vietas.
man klapper i Hænderne mod ham og piber ham bort fra hans Sted!

< Ījaba 27 >