Ījaba 27
1 Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
Job nastavi svoju besjedu i reče:
2 Tik tiešām kā Dievs dzīvs, kas man taisnību neizspriež, un tas Visuvarenais, kas manu dvēseli apbēdinājis -
“Živoga mi Boga što mi pravdu krati i Svesilnog koji dušu mi zagorča:
3 Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un Tas Gars no Dieva manās nāsīs -
sve dok duha moga bude još u meni, dok mi dah Božji u nosnicama bude,
4 Manas lūpas nerunās netaisnību, un mana mēle neteiks melus.
usne moje neće izustiti zloću niti će laž kakva doći na moj jezik.
5 Es nebūt nevaru teikt, ka jums taisnība; kamēr man dvaša zūd, es aizstāvēšu savu nenoziedzību.
Daleko od mene da vam dadem pravo, nedužnost svoju do zadnjeg daha branim.
6 Es turēšos stipri pie savas taisnības un no tās neatlaidīšos; mana sirds mani nekož manu dienu pēc.
Pravde svoje ja se držim, ne puštam je; zbog mojih me dana srce korit' neće.
7 Manam ienaidniekam būs palikt par blēdi, un manam pretiniekam par netaisnu.
Neka mi dušmana kob opakog snađe, a mog protivnika udes bezbožnikov!
8 Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?
Čemu se nadati može kad vapije i kada uzdiže k Bogu dušu svoju?
9 Vai Dievs klausīs viņa saukšanu, kad viņam uznāk bēdas?
Hoće li čuti Bog njegove krikove kada se na njega obori nevolja?
10 Jeb vai viņš var prieku dabūt pie tā Visuvarenā, vai viņš Dievu var piesaukt ikkatrā laikā?
Zar će se radovat' on u Svesilnome, zar će Boga svakog časa zazivati?
11 Es jums mācīšu, kāda ir Dieva roka; kāds tā Visuvarenā padoms, to negribu slēpt.
Ali Božju ruku ja ću vam pokazat' i neću vam sakrit namjere Svesilnog.
12 Redzi, jūs visi to redzat, kāpēc tad jūs domājiet tukšas domas?
Eto, sve ste sami mogli to vidjeti, što se onda u ispraznosti gubite?”
13 Šī ir bezdievīga cilvēka alga pie Dieva un varas darītāju daļa, ko tie no tā Visuvarenā dabūs.
“Ovu sudbu Bog dosuđuje opakom, ovo baštini silnik od Svemogućeg.
14 Ja tam daudz bērnu, tad zobens nāk pār tiem, un viņa pēcnākamie nepaēdīs maizes.
Ima li sinova mnogo, mač ih čeka, a porod mu neće imat' dosta kruha.
15 Viņa atlikušos mēris liek kapā, un viņa atraitnes nedabū raudāt.
Smrt će sahranit' preživjele njegove i udovice ih oplakivat neće.
16 Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mēslus,
Ako i srebra k'o praha nagomila, ako i nakupi haljina k'o blata,
17 Tad viņš gan sagādā, bet taisnie tās apvilks, un nenoziedzīgie dalīs to naudu.
nek' ih skuplja, odjenut će ih pravednik, ljudi će nedužni podijeliti srebro.
18 Viņš uztaisījis savu namu kā kode un kā gans uztaisa būdu.
Od paučine je kuću sagradio, kolibicu kakvu sebi diže čuvar:
19 Bagāts tas apgūlās, un tad nekad vairs; viņš atdara savas acis, un nav vairs nekas.
bogat je legao, al' po posljednji put; kad oči otvori, ničeg više nema.
20 Bailība tam uzbrūk kā ūdens, naktī viņu aizrauj viesulis.
Usred bijela dana strava ga spopada, noću ga oluja zgrabi i odnese.
21 Austriņa vējš viņu aizrauj, ka tas aiziet, un aizpūš viņu no savas vietas.
Istočni ga vjetar digne i odvuče, daleko ga baca od njegova mjesta.
22 (Dievs) šauj uz viņu un netaupa, no Viņa rokas tas bēg šurpu turpu.
Bez milosti njime vitla on posvuda, dok mu ovaj kuša umaći iz ruke.
23 Par to sasit plaukstas un to aizsvilpo no viņa vietas.
Rukama plješću nad njegovom propašću i zvižde na njega kamo god došao.
