Ījaba 27
1 Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
Job mah a thuih ih patahhaih lok to thuih patomh poe;
2 Tik tiešām kā Dievs dzīvs, kas man taisnību neizspriež, un tas Visuvarenais, kas manu dvēseli apbēdinājis -
ka toenghaih ang lak pae ving; ka hinghaih patangkhangsak, Thacak Sithaw loe hing pongah,
3 Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un Tas Gars no Dieva manās nāsīs -
ka hinghaih takhi ka takpum thungah oh nathung, Sithaw ih takhi ka hnaqong thungah oh nathung,
4 Manas lūpas nerunās netaisnību, un mana mēle neteiks melus.
ka pahni mah kahoih ai hmuen to thui mak ai, ka palai mah alinghaih lok thui mak ai.
5 Es nebūt nevaru teikt, ka jums taisnība; kamēr man dvaša zūd, es aizstāvēšu savu nenoziedzību.
Nang loe na toeng tiah, thuih han ih lok to Sithaw mah pakaa nasoe; ka duek khoek to ka toenghaih ka pahnawt sut mak ai.
6 Es turēšos stipri pie savas taisnības un no tās neatlaidīšos; mana sirds mani nekož manu dienu pēc.
Ka toenghaih to kacakah ka patawnh, ka prawt ving mak ai; ka hing thung ka palung mah kai hae kasae thui mak ai.
7 Manam ienaidniekam būs palikt par blēdi, un manam pretiniekam par netaisnu.
Ka misanawk loe kasae kami ah om o nasoe loe, kai tuk han angthawk kaminawk loe katoeng ai kami ah om o nasoe.
8 Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?
Angsah cop kami loe duek moe, Sithaw mah a hinghaih lak pae ving naah, oephaih timaw tawn vop tih?
9 Vai Dievs klausīs viņa saukšanu, kad viņam uznāk bēdas?
Anih nuiah raihaih phak naah, Sithaw mah anih qahhaih lok to tahngai pae maw?
10 Jeb vai viņš var prieku dabūt pie tā Visuvarenā, vai viņš Dievu var piesaukt ikkatrā laikā?
Anih loe Thacak Sithaw khaeah anghoe thai tih maw? Anih mah Sithaw to kawk khing tih maw?
11 Es jums mācīšu, kāda ir Dieva roka; kāds tā Visuvarenā padoms, to negribu slēpt.
Sithaw thacakhaih to kang patuek han; Thacak Sithaw poekhaih thuih hanah kang phat mak ai.
12 Redzi, jūs visi to redzat, kāpēc tad jūs domājiet tukšas domas?
Khenah, nangmacae mah roe na hnuk o boeh; tipongah kavang ai lok to na thuih o loe?
13 Šī ir bezdievīga cilvēka alga pie Dieva un varas darītāju daļa, ko tie no tā Visuvarenā dabūs.
Sithaw mah kasae kami han paek ih taham, kasae kami mah Thacak Sithaw khae hoi hnuk han koi qawk loe hae tiah oh;
14 Ja tam daudz bērnu, tad zobens nāk pār tiem, un viņa pēcnākamie nepaēdīs maizes.
anih ih caanawk loe pop o parai cadoeh, sumsen hoi hum han ih ni oh o; anih ih caa patoeng kaminawk doeh caaknaek kakhawt ah tawn o mak ai.
15 Viņa atlikušos mēris liek kapā, un viņa atraitnes nedabū raudāt.
Kahing kanghmat kaminawk loe duekhaih mah muek tih; a zu lamhmainawk loe qah o thai mak ai.
16 Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mēslus,
Anih mah sumkanglung to maiphu baktiah tapop moe, khukbuennawk to tangphrung long baktiah sah langlacadoeh,
17 Tad viņš gan sagādā, bet taisnie tās apvilks, un nenoziedzīgie dalīs to naudu.
a tawnh ih hmuen to katoeng kami mah ni angkhuk tih, zaehaih tawn ai kami mah phoisa to pazet tih.
18 Viņš uztaisījis savu namu kā kode un kā gans uztaisa būdu.
A sak ih im doeh bongpaha tabu baktiah om ueloe, misa toephaih im baktiah ni om tih.
19 Bagāts tas apgūlās, un tad nekad vairs; viņš atdara savas acis, un nav vairs nekas.
Hmuenmae angraeng kami iih han angsong naah loe, hmuennawk tawn mang let mak ai boeh; anih mah mik padai naah, hmuenmaenawk anghmat o boih.
20 Bailība tam uzbrūk kā ūdens, naktī viņu aizrauj viesulis.
Zitthok hmuen mah anih to tuipui baktiah uem ueloe, khoving ah takhi sae mah hmut boih tih.
21 Austriņa vējš viņu aizrauj, ka tas aiziet, un aizpūš viņu no savas vietas.
Ni angyae bang ih takhi mah anih to hmuh moe, anghmat ving; a ohhaih ahmuen hoiah kaham takhi sae mah hmuh ving.
22 (Dievs) šauj uz viņu un netaupa, no Viņa rokas tas bēg šurpu turpu.
Anih loe Sithaw ih ban thung hoiah loih han koeh, toe Sithaw mah tahmenhaih tawn ai ah anih to danpaek tih.
23 Par to sasit plaukstas un to aizsvilpo no viņa vietas.
To naah kaminawk mah ban tabaeng o thui tih, anih kawng kasae thui o ueloe, a ohhaih ahmuen hoiah haek o ving tih.
