< Ījaba 26 >
1 Un Ījabs atbildēja un sacīja:
Toda Job je odgovoril in rekel:
2 Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!
»Kako si pomagal tistemu, ki je brez moči? Kako rešuješ laket, ki nima moči?
3 Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!
Kako si svetoval tistemu, ki nima modrosti? Kako si obilno oznanil stvar, kakor je ta?
4 Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?
Komu si izrekal besede? Čigav duh je prišel od tebe?
5 Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt.
Mrtve stvari so oblikovane pod vodami in njihovi prebivalci.
6 Elle Viņa priekšā ir atvērta, un nāves bezdibenim nav apsega. (Sheol )
Pekel je nag pred njim in uničenje nima pokrivala. (Sheol )
7 Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas.
Sever izteguje nad praznim krajem in zemljo obeša na nič.
8 Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst.
Vode povezuje v svoje debele oblake in pod njimi se oblak ne pretrga.
9 Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi.
Zadržuje obličje svojega prestola in svoj oblak razprostira nad njim.
10 Viņš ap ūdeņiem licis ežu, līdz kur gaisma un tumsa šķirās.
Vode je obdal z vezmi, dokler dan in noč ne prideta do konca.
11 Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem.
Stebri nebes trepetajo in so osupli ob njegovem opominu.
12 Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.
On s svojo močjo razdeljuje morje in s svojim razumevanjem udarja po ponosnih.
13 Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
S svojim duhom je okrasil nebo; njegova roka je oblikovala sprijeno kačo.
14 Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkoni varētu dzirdēt?
Glej! To so delčki njegovih poti. Toda kako majhen delček je slišati o njem? Toda kdo lahko razume grom njegove moči?«